IUB piemēro vēl spēkā nestājušos regulējumu ar atpakaļvērstu spēku

IUB 01.06.2026. lēmums Nr. 4-1.2/26-135, 04.06.2026. lēmums Nr. 4-1.2/26-138

IUB divos jūnija lēmumos vērtēja situācijas, kur pretendenti tika izslēgti no iepirkuma nodokļu parādu dēļ saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punktu. Abos gadījumos IUB secināja, ka pasūtītājs nav pieļāvis pārkāpumu, piemērojot spēkā esošo regulējumu.

Vienlaikus IUB atsaucās uz jaunajiem Publisko iepirkumu likuma grozījumiem – pārejas noteikumu 28. punktu, kas tobrīd vēl nebija stājies spēkā, bet paredzēja pretendentam iespēju izpildīt saistības nodokļu jomā un turpināt dalību iepirkumā. IUB secināja, ka šis regulējums ir privātpersonai labvēlīgāks un, ievērojot Administratīvā procesa likuma principus, tas ir piemērojams arī iepirkumiem, kuros lēmums ir pieņemts vēl pirms grozījumu spēkā stāšanās.

Ievērojot minēto, IUB abos gadījumos atcēla pasūtītāju pieņemtos lēmumus un uzdeva atkārtoti izvērtēt pretendentu atbilstību, piemērojot jauno pārejas noteikumu regulējumu.

Ko tas nozīmē praksē?

Šie lēmumi liecina, ka IUB atsevišķos gadījumos ir gatavs piemērot vēl spēkā nestājušos regulējumu, ja tas ir labvēlīgāks privātpersonai.

Šāda pieeja var radīt diskusijas par tiesību normu piemērošanu laikā un pārejas noteikumu tvērumu. Vienlaikus tā apliecina, ka IUB praksei ir būtiska nozīme un tai ir rūpīgi jāseko līdzi.

Kad pasūtītājs drīkst neprasīt skaidrojumu?

IUB 02.06.2026. lēmums Nr. 4-1.2/26-143

IUB vērtēja situāciju, kur pasūtītājs bija konstatējis, ka pretendenta piedāvātā speciāliste neatbilst nolikumā noteiktajām pamatprasībām, jo nebija ārstniecības persona un nebija pierādīts arī tās docētāja statuss. Šī neatbilstība bija pamats piedāvājuma noraidīšanai.

Pretendents apgalvoja, ka pirms piedāvājuma noraidīšanas pasūtītājam bija jālūdz skaidrojums par piedāvātā speciālista atbilstību iepirkuma prasībām.

IUB norādīja, ka šādā situācijā nebija nepieciešams pieprasīt skaidrojumu, jo konstatētā neatbilstība pati par sevi bija pietiekams pamats piedāvājuma noraidīšanai. Šāds trūkums nav novēršams ar skaidrojuma palīdzību, nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu.

Turklāt IUB uzsvēra, ka tas vien, ka citos gadījumos pasūtītājs bija lūdzis pretendentiem skaidrojumus, pats par sevi nenozīmē nevienlīdzīgu attieksmi, ja šo pieprasījumu rezultātā attiecīgo pretendentu piedāvājumi nav neatļauti papildināti jeb grozīti..

Ko tas nozīmē praksē?

Pasūtītājam nav pienākuma visos gadījumos pirms piedāvājuma noraidīšanas pieprasīt pretendenta skaidrojumu.

Ja konstatētais trūkums nav novēršams, negrozot iesniegto piedāvājumu, skaidrojuma pieprasīšana nav nepieciešama.

Komercnoslēpums nav pamats nesniegt informāciju pasūtītājam

IUB 05.05.2026. lēmums Nr. 4-1.2/26-112

IUB vērtēja situāciju, kur pretendents, skaidrojot šķietami nepamatoti lētu piedāvājumu, atteicās iesniegt detalizētu izmaksu atšifrējumu, norādot, ka tas ir uzņēmuma komercnoslēpums un balstīts uz uzņēmuma gadu gaitā izstrādātu know-how.

Pasūtītājs lūdza pretendentam detalizēti paskaidrot cenu veidošanos, tostarp norādot piedāvātajās cenās iekļauto izmaksu atšifrējumu. Pretendents aprobežojās ar vispārīgiem apliecinājumiem, ka spēs izpildīt līgumu par piedāvāto cenu, taču pieprasīto izmaksu atšifrējumu nesniedza, atsaucoties uz komercnoslēpumu.

IUB norādīja, ka pretendentam, iesniedzot piedāvājumu, jārēķinās ar to, ka pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt arī tādu informāciju, kas satur komercnoslēpumu, ja tā nepieciešama piedāvājuma objektīvai izvērtēšanai. Atsaukšanās uz komercnoslēpumu pati par sevi nav uzskatāma par pienācīgu atbildi uz pasūtītāja pieprasījumu.

IUB uzsvēra, ka šādos gadījumos pasūtītājam nav pienākuma turpināt konsultācijas par piedāvātās cenas pamatotību, ja pretendents jau sākotnēji atsakās sniegt pieprasīto informāciju, kas nepieciešama, lai kliedētu šaubas par piedāvājuma pamatotību.

Ko tas nozīmē praksē?

Ja tas ir nepieciešams piedāvājuma pamatotības izvērtēšanai, pretendentam ir jāsniedz pasūtītājam informācija par cenu veidojošajiem elementiem arī tad, ja tā satur komercnoslēpumu.

Komercnoslēpuma aizsardzība ierobežo informācijas izpaušanu citām personām, bet ne pasūtītāja tiesības pārbaudīt piedāvājuma pamatotību.

IUB lēmums par atkārtotu vērtēšanu nav atsevišķi pārsūdzams

Senāta 04.06.2026. lēmums lietā SKA-664/2026

Senāts vērtēja, vai pieteicējs var pārsūdzēt IUB lēmumu, ar kuru pasūtītājam aizliegts slēgt iepirkuma līgumu ar sākotnēji noteikto uzvarētāju (pieteicēju) un uzdots atkārtoti izvērtēt iesniegtos piedāvājumus.

Senāts secināja, ka šāds IUB lēmums nav administratīvais akts ar galīgā noregulējuma raksturu, bet gan starplēmums, un tādēļ nav atsevišķi pārsūdzams. Pēc tā pieņemšanas iepirkuma procedūra turpinās un pasūtītājam ir atkārtoti jāvērtē visi iesniegtie piedāvājumi, tostarp sākotnējā uzvarētāja (pieteicēja) piedāvājums. Tādēļ pieteicējam vēl nav liegtas iespējas iegūt līguma slēgšanas tiesības.

Vienlaikus Senāts uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka pretendentam vēlāk nebūs iespējas aizstāvēt savas tiesības. Ja pēc atkārtotas izvērtēšanas pasūtītājs pieņems jaunu lēmumu un noteiks citu uzvarētāju, sākotnējais uzvarētājs varēs pārsūdzēt šo pasūtītāja lēmumu, vienlaikus iebilstot arī pret IUB iepriekš pieņemto lēmumu, ar kuru tika uzdots atkārtoti izvērtēt piedāvājumus.

Ko tas nozīmē praksē?

Sākotnējais uzvarētājs nevar uzreiz pārsūdzēt IUB lēmumu par atkārtotu piedāvājumu izvērtēšanu.

Ja pēc jaunās piedāvājumu izvērtēšanas pasūtītājs pieņem nelabvēlīgu gala lēmumu, sākotnējais uzvarētājs to var pārsūdzēt, vienlaikus iebilstot arī pret iepriekšējo IUB lēmumu. Atkārtota vēršanās IUB par tiem pašiem jautājumiem nav nepieciešama.

Senāts apšauba Latvijas izslēgšanas nosacījumus un vēršas EST

Senāta 19.06.2026. lēmums lietā SKA-109/2026

Senāts vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem par Publisko iepirkumu likuma regulējumu, kas ļauj izslēgt pretendentu no iepirkuma, pamatojoties uz Konkurences padomes lēmumu par horizontālu karteļa vienošanos, lai gan šis lēmums ir pārsūdzēts tiesā un tiesvedība vēl nav noslēgusies.

Senātam radās šaubas, vai šāds regulējums atbilst Direktīvas 2014/24/ES 57. pantam. Proti, vai ar konkurences iestādes lēmumu vien pietiek, lai pasūtītājs izslēgtu pretendentu, pašam nevērtējot, vai konkurences tiesību pārkāpums patiešām ir noticis, ja par Konkurences padomes lēmumu vēl turpinās tiesvedība.

Senāts arī lūdza EST vērtēt, vai šādos apstākļos uzticamības atjaunošana, kam nepieciešams atzīt konkurences tiesību pārkāpumu un samaksāt Konkurences padomes piemēroto sodu, neierobežo pretendenta tiesības uz efektīvu tiesas aizsardzību. Senāta ieskatā pretendents tiek nostādīts dilemmas priekšā – vai nu samierināties, ka tiesvedība par Konkurences padomes lēmumu liedz piedalīties iepirkumos, vai arī uzticamības atjaunošanas nolūkā atteikties no tiesībām šo lēmumu pārsūdzēt.

Ko tas nozīmē praksē?

Senāts ir nopietni apšaubījis Latvijas regulējuma atbilstību Eiropas Savienības tiesībām attiecībā uz pretendentu izslēgšanu konkurences tiesību pārkāpumu dēļ.

EST spriedums var ietekmēt arī jauno kandidātu un pretendentu izslēgšanas regulējumu, kas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.