Jūlijā tiesas izskatījušas vairākas lietas par nodokļu piemērošanu, pierādījumu nozīmi un uzņēmumu un to vadītāju atbildību. Vairākos spriedumos atkārtojas viena un tā pati atziņa – nodokļu strīdā nepietiek ar formālu skaidrojumu vai dokumentu, ja faktiskie apstākļi liecina par pretējo.
To labi parāda lietas Nr. SKA-376/2026, A420241624 un SKK-275/2026. Pirmajā lietā uzņēmums centās pamatot dolomīta ieguvi ārpus licences laukuma ar dabisku nogruvumu, taču nespēja pierādīt ne tā faktu, ne laiku, ne apjomu, tāpēc deviņkāršais dabas resursu nodoklis palika spēkā. Savukārt lietā Nr. A420241624 būvniecības uzņēmuma uzrādītie apakšuzņēmēju pakalpojumi netika atzīti par reāliem, jo partneriem faktiski nebija darbu veikšanai nepieciešamo darbinieku un resursu, bet uzņēmums nespēja pamatot arī partneru izvēli. Izdevumi tādēļ tika iekļauti UIN bāzē. Arī VID pašam savi prasījumi ir jāpierāda – lietā Nr. SKK-275/2026 Senāts atteicās kriminālprocesā noteikt VID prasīto 76 812,60 EUR kompensāciju, jo nebija iesniegts detalizēts nodokļu aprēķins par katru preci.
Vairākas lietas skāra arī to, ka nodokļu sekas nevar noteikt tikai pēc formāla statusa. Lietā Nr. A420241224 Administratīvā apgabaltiesa secināja, ka ārvalstu uzņēmuma “pastāvīgā pārstāvniecība” Latvijas tiesību izpratnē automātiski nenozīmē “pastāvīgo iestādi” PVN vajadzībām. VID bija jāvērtē, vai uzņēmumam Latvijā faktiski bija pietiekami cilvēkresursi un tehniskie resursi, un, tā kā tas nebija izdarīts, VID lēmums tika atcelts. Līdzīgi lietā Nr. A420211225 Latvijas pilsonība pati par sevi nebija pietiekama, lai personu uzskatītu par Latvijas nodokļu rezidenti. Tā kā personas dzīves, darba un sociālo interešu centrs atradās Polijā, VID aprēķinātais IIN 15 695,46 EUR apmērā tika atcelts.
Savukārt lietas Nr. A420251724 un A420253525 atgādina par uzņēmumu un to vadītāju pienākumu aktīvi iesaistīties. Valdes locekle lietā Nr. A420251724 nevarēja izvairīties no riska personas statusa, atsaucoties uz to, ka uzņēmumu faktiski vadījusi otra valdes locekle. Tiesa norādīja, ka valdes locekļa amats nozīmē arī pienākumu kontrolēt sabiedrības darbību. Savukārt lietā Nr. A420253525 uzņēmums bija iesniedzis VID tikai daļu pieprasītās informācijas. Tā kā nebija iesniegti tieši tie dokumenti, kas vajadzīgi nodokļu risku izvērtēšanai, tiesa atzina par pamatotu VID brīdinājumu par saimnieciskās darbības apturēšanu.
Atsevišķi tiesas skaidroja arī nodokļu aprēķināšanas un piedziņas kārtību. Lietā Nr. SKA-410/2026 Senāts norādīja, ka, aprēķinot pārdota zemesgabala iegādes vērtību IIN vajadzībām, jāņem vērā ne tikai zemes platība, bet arī sākotnējā īpašumā ietilpušo ēku vērtība. Savukārt lietā Nr. A420006025 tiesa atzina, ka VID drīkst izdot papildu akcīzes nodokļa rēķinu, negaidot administratīvā pārkāpuma lietas galīgo iznākumu, jo nodokļa samaksas pienākums un personas vaina administratīvā pārkāpuma lietā ir atsevišķi jautājumi.
Kopumā jūlija spriedumi rāda, ka nodokļu lietās arvien lielāka nozīme ir faktiskajiem apstākļiem un pierādījumu kvalitātei. Uzņēmumiem nepietiek ar formāli pareiziem dokumentiem, ja nav iespējams pierādīt darījuma realitāti, savukārt valdes locekļi nevar pilnībā norobežoties no uzņēmuma darbības. Tajā pašā laikā arī VID savi secinājumi un prasījumi ir jāpamato, jo juridisks statuss vai vispārīgs aprēķins pats par sevi ne vienmēr ir pietiekams. Praktiski tas nozīmē vienu, jo labāk dokumentēti faktiskie apstākļi un pieņemtie lēmumi, jo mazāks risks, ka nodokļu strīdā izšķirošs kļūs pierādījumu trūkums.
