IUB un tiesu prakse iepirkumos: 2026. gada augusts

Vai kvalifikācijai var izmantot konsolidētajā gada pārskatā ietverto pilnsabiedrības apgrozījumu?

IUB 03.08.2026. lēmums Nr. 4-1.2/26-207

IUB vērtēja situāciju, kur kandidātam bija jāapliecina vismaz 8 miljonu euro vidējais gada finanšu apgrozījums. Kandidāts prasības izpildei bija norādījis konsolidēto apgrozījumu, kurā bija ietverts tā meitas uzņēmuma – pilnsabiedrības – apgrozījums.

Kandidāts argumentēja, ka pilnsabiedrības apgrozījums ir ietverts tā konsolidētajā gada pārskatā un pilnsabiedrības darbība faktiski ir cieši saistīta ar paša kandidāta darbību. Tādēļ tas uzskatīja, ka pilnsabiedrības apgrozījums nav citas personas resurss un nav nepieciešams atsevišķi norādīt balstīšanos uz pilnsabiedrības finansiālajām spējām.

IUB tam nepiekrita. Lai gan pilnsabiedrībai nav juridiskās personas statusa, tā ir patstāvīgs tiesību subjekts, kas darbojas savā vārdā, var iegūt mantu un uzņemties saistības, kā arī kārto atsevišķu grāmatvedību. Tādēļ pilnsabiedrības finanšu apgrozījums nav automātiski uzskatāms par tās biedra apgrozījumu. To nemaina arī apstāklis, ka pilnsabiedrības finanšu rādītāji ir ietverti biedra konsolidētajā gada pārskatā..

Ja kandidāts kvalifikācijas prasības izpildei vēlējās balstīties uz pilnsabiedrības apgrozījumu, tam šāda informācija bija jānorāda pieteikumā un jāiesniedz pilnsabiedrības apliecinājums vai vienošanās par sadarbību. Tā kā tas nebija izdarīts, IUB atzina kandidāta noraidīšanu par pamatotu.

Ko tas nozīmē praksē?

Konsolidētajā gada pārskatā ietvertais citu sabiedrību, tostarp pilnsabiedrības, apgrozījums nav automātiski uzskatāms par paša kandidāta apgrozījumu.

Ja kandidāts kvalifikācijas prasību izpildei vēlas izmantot savas pilnsabiedrības vai citas konsolidētajā gada pārskatā ietvertās sabiedrības apgrozījumu, tam pieteikumā vai piedāvājumā jānorāda, ka tas balstās uz attiecīgās sabiedrības finansiālajām spējām, un jāapliecina šo resursu pieejamība atbilstoši nolikuma prasībām..

Kad par ISO sertifikātu var piešķirt papildu punktus?

IUB 24.08.2026. lēmums Nr. 4-1.2/26-226

IUB vērtēja mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu, kurā pasūtītājs paredzēja piešķirt papildu punktus pretendentiem, kuriem ir ISO 27001 informācijas drošības vadības sistēmas un ISO 9001 kvalitātes vadības sistēmas sertifikāti vai ekvivalentiem standartiem atbilstoši sertifikāti.

Sūdzības iesniedzējs argumentēja, ka šādu sertifikātu prasīšanu ierobežo Publisko iepirkumu likuma 47. panta trešā daļa, jo konkrētā iepirkuma līgumcena nesasniedz Ministru kabineta noteiktās robežvērtības.

IUB tam nepiekrita. 47. panta ierobežojums attiecas uz gadījumiem, kad sertifikāts tiek prasīts kā kvalifikācijas prasība, nevis saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanā. Tomēr šādam vērtēšanas kritērijam jābūt saistītam ar iepirkuma līguma priekšmetu. Pasūtītājam jāspēj konkrēti pamatot, kādas priekšrocības līguma izpildē nodrošina attiecīgā sertifikāta esība. Vispārīga atsaukšanās uz augstākām kvalitātes vai informācijas drošības garantijām nav pietiekama.

Konkrētajā gadījumā pasūtītājs nebija pamatojis, kā tieši uzņēmumā ieviestas kvalitātes un informācijas drošības pārvaldības sistēmas nodrošinās kvalitatīvāku konkrētā mobilo sakaru līguma izpildi. Tādēļ IUB atzina attiecīgos vērtēšanas kritērijus par nepamatotiem.

Ko tas nozīmē praksē?

ISO sertifikātu var izmantot kā piedāvājuma vērtēšanas kritēriju arī tad, ja netiek sasniegta līgumcenas robežvērtība, no kuras šādu sertifikātu drīkst prasīt kā kvalifikācijas prasību.

Pasūtītājam jāspēj konkrēti pamatot, kā ar sertifikātu apliecinātā vadības sistēma nodrošinātu priekšrocības tieši konkrētā iepirkuma līguma izpildē.

Vērtēšanas metodiku drīkst precizēt arī pēc piedāvājumu iesniegšanas

IUB 31.08.2026. lēmums Nr. 4-1.2/26-230

IUB vērtēja programmatūras iepirkumu, kurā piedāvājumi cita starpā tika vērtēti pēc nepieciešamā laika un klikšķu skaita konkrēta rezultāta sasniegšanai demonstrācijas laikā.

Piedāvājumu vērtēšanas laikā pasūtītājs konstatēja, ka atsevišķu pretendentu programmatūra automātiski nenodrošina visu prasīto datu iekļaušanu gala atskaitē. Tādēļ, lai salīdzinātu līdzvērtīgu gala rezultātu, pasūtītājs piedāvājumu vērtēšanas stadijā noteica vienotu metodiku – par manuālajām darbībām, kas būtu nepieciešamas trūkstošo datu iegūšanai, piedāvājumiem tika pieskaitīts attiecīgs laiks un klikšķu skaits. Šāda metodika iepirkuma dokumentācijā iepriekš nebija detalizēti noteikta.

IUB atzina šādu rīcību par pieļaujamu. Atsaucoties uz EST un Senāta judikatūru, IUB skaidroja, ka pasūtītājs vērtēšanas laikā var precizēt vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodiku, ja ir ievēroti trīs priekšnoteikumi:

• netiek mainīts pats vērtēšanas kritērijs;
• precizējums neietver elementus, kuri, ja būtu iepriekš zināmi, varētu ietekmēt piedāvājumu sagatavošanu;
• precizējums nerada diskriminējošu attieksmi pret kādu no pretendentiem.

Konkrētajā gadījumā IUB secināja, ka vērtēšanas priekšmets nebija mainīts – joprojām tika vērtēts laiks un klikšķu skaits, kas nepieciešams noteikta gala rezultāta sasniegšanai. Tāpat IUB konstatēja, ka precizētā metodika nebūtu varējusi ietekmēt piedāvājumu sagatavošanu. Turklāt vienādi laika un klikšķu pieskaitīšanas principi tika piemēroti visiem vērtētajiem pretendentiem.

Vai zema peļņa var liecināt par nepamatoti lētu piedāvājumu?

IUB 28.08.2026. lēmums Nr. 4-1.2/26-232

IUB vērtēja būvdarbu iepirkumu, kurā pretendenta piedāvājums tika noraidīts kā nepamatoti lēts. Pasūtītājam šaubas radīja pretendenta norādītie virsizdevumi 1 % un peļņa 3 % apmērā, kas kopā bija ievērojami zemāki par iepirkumā konstatēto vidējo rādītāju.

IUB vispirms uzsvēra, ka virsizdevumi un peļņa pēc savas būtības ir divas atšķirīgas pozīcijas un to procentuālie apmēri nav summējami, lai identificētu iespējami nepamatoti lētu piedāvājumu. Katra pozīcija ir vērtējama atsevišķi.

Attiecībā uz peļņu IUB secināja, ka pretendenta piedāvātie 3 % paši par sevi nerada objektīvas šaubas par nepamatoti lētu piedāvājumu. Turklāt peļņas apmēra noteikšana nav normatīvi regulēta un ir katra uzņēmuma stratēģisks lēmums. Tā kā peļņa nav ar līguma izpildi saistītas izmaksas, tās apmērs nav vērtējams nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes ietvaros. Tādēļ pasūtītājs nepamatoti bija prasījis detalizēti pamatot piedāvāto peļņas līmeni ar grāmatvedības un citiem finanšu datiem.

Savukārt virsizdevumi ir ar līguma izpildi saistīti, un to pamatotību pasūtītājs var pārbaudīt. Tomēr konkrētajā gadījumā IUB atzina pretendenta sniegto skaidrojumu par pietiekamu. Tā kā tika slēgta vispārīgā vienošanās un vēl nebija zināmi konkrētie būvdarbi, to apjoms un objekti, no pretendenta nevarēja prasīt detalizētus aprēķinus par izmaksām, kuras šajā stadijā objektīvi vēl nebija iespējams aprēķināt.

IUB papildus atzina par nepamatotu arī atšķirīgo pieeju pretendentu piedāvāto virsizdevumu izvērtēšanā. Lai gan vairākiem citiem pretendentiem, tostarp konkursa uzvarētājiem, bija noteikts līdzīgs vai pat zemāks virsizdevumu procentuālais apmērs, pasūtītājs padziļinātu skaidrojumu pieprasīja tikai Iesniedzējam. Atsauce uz iepriekšēju pozitīvu pieredzi ar citiem pretendentiem un to labiem finanšu rādītājiem nebija objektīvs pamats šādai atšķirīgai pieejai.

Ko tas nozīmē praksē?

Zema peļņas norma pati par sevi nav pamats piedāvājuma atzīšanai par nepamatoti lētu, un pretendentam nav pienākuma pasūtītājam ekonomiski pamatot izvēlēto peļņas līmeni.

Ja vienam pretendentam tiek prasīts skaidrojums par konkrētas izmaksu pozīcijas apmēru, šāds skaidrojums jāprasa arī citiem pretendentiem ar līdzvērtīgu attiecīgās izmaksu pozīcijas apmēru, neatkarīgi no iepriekšējās sadarbības pieredzes.

Vai būtiskas cenu atšķirības var pamatot iepirkuma pārtraukšanu?

Senāta 01.09.2026. lēmums lietā SKA- 852/2026

Senāts vērtēja situāciju, kur pasūtītājs pārtrauca iepirkumu, jo abi pretendenti vairākās finanšu piedāvājuma pozīcijās bija norādījuši būtiski atšķirīgas cenas. Pasūtītāja ieskatā tas liecināja, ka pretendenti iepirkuma dokumentāciju ir interpretējuši atšķirīgi un piedāvājumi tādēļ nav objektīvi salīdzināmi.

Senāts atzina, ka neprecīza tehniskā specifikācija var būt objektīvs pamats iepirkuma pārtraukšanai. Tomēr pasūtītājam ir jāpamato, kā tieši konkrētais specifikācijas trūkums ir ietekmējis piedāvājumu sagatavošanu vai liedz tos objektīvi salīdzināt un kādēļ šā trūkuma dēļ nepieciešams pārtraukt iepirkumu.

Būtiskas cenu atšķirības pašas par sevi šādu pamatojumu nesniedz, jo tās var rasties ne tikai neskaidras dokumentācijas dēļ, bet arī pretendenta kļūdas, atšķirīgas cenu veidošanas stratēģijas vai citu iemeslu dēļ. Tādēļ pirms iepirkuma pārtraukšanas pasūtītājam jānoskaidro, vai konstatētās cenu atšķirības patiešām izriet no dokumentācijas trūkumiem un liedz objektīvi salīdzināt piedāvājumus.

Konkrētajā gadījumā pasūtītājs to nebija izdarījis, lai gan pasūtītāja piesaistītā eksperte bija ieteikusi lūgt pretendentiem skaidrojumus par atsevišķu cenu pozīciju veidošanos. Senāts tādēļ piekrita pirmās instances tiesai, ka iepirkuma pārtraukšana pirmšķietami bija prettiesiska.

Ko tas nozīmē praksē?

Neprecīza vai neskaidra tehniskā specifikācija var būt pamats iepirkuma pārtraukšanai.

Tomēr atšķirības pretendentu piedāvājumos pašas par sevi nav pietiekams pamats secinājumam, ka iepirkuma dokumentācija ir neskaidra. Konstatējot šādas atšķirības, kas rada aizdomas par neprecīzu vai neskaidru tehnisko specifikāciju, pasūtītājam ir jānoskaidro to iemesli un jāpamato saikne ar konkrētiem iepirkuma dokumentācijas trūkumiem.