2025. gads iezīmējas ar vairākiem nozīmīgiem darījumiem banku un finanšu nozarē, kā arī ar plašu izmaiņu klāstu tiesiskajā regulējumā, kas tieši ietekmēs uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Šīs pārmaiņas skar gan finanšu pakalpojumu sniedzējus, gan citus tirgus dalībniekus, prasot savlaicīgu pielāgošanos jaunajiem noteikumiem un prasībām.
COBALT aicina klientus iepazīties ar aktuālajiem jaunumiem un to praktisko ietekmi, lai stratēģiski sagatavotos pārmaiņām un turpinātu sekmīgi darboties dinamiskajos tirgus apstākļos.
Saturs
- Grozījumi NILLTPFN likumā un gatavošanās ES regulai
- Par 2 gadiem atlikts ilgtspējas ziņošanas pienākums un vienkāršotas tulkošanas prasības
- Uzņēmumiem samazinās finansējuma piesaistes izmaksas
- Valsts valodas stiprināšana finanšu pakalpojumos
- Aktualitātes obligāciju emisijās
- Atliktais maksājums turpmāk tiks uzskatīts par kreditēšanas līgumu
- Mazāki šķēršļi uzņēmumu pārfinansēšanai
- Augošie izaicinājumi sankciju risku pārvaldībā
Grozījumi NILLTPFN likumā un gatavošanās ES regulai
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma grozījumu projekts būtiski precizē riskos balstītas pieejas piemērošanu, stiprina klienta izpētes prasības valūtas tirdzniecībā un nosaka skaidrāku atbildības sadalījumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.
Grozījumi paplašina datu pieejamību Finanšu izlūkošanas dienestam, ievieš pienākumu sniegt atgriezenisko saiti par ziņojumiem (ja tas neapdraud kriminālprocesa, valsts vai sabiedrības intereses) un terminoloģiski aizstāj “sankciju apiešanu” ar “sankciju pārkāpšanu”, nodrošinot vienotu izpratni, kas novērš līdzšinējo neskaidrību par to, kā sankciju “apiešana” un “pārkāpumi” kvalificējami un ar ko tie atšķiras.
Subjektiem būs jāfokusējas mazāk uz formālām prasībām un vairāk uz risku būtību – neatkarīgi no darījuma summas vai procedūras. Tas nozīmē proaktīvu pieeju risku identificēšanai, efektīvāku datu izmantošanu no valsts reģistriem un skaidru atbildības līniju nostiprināšanu.
Vienlaikus jārēķinās, ka līdz ar jaunā ES AML regulējuma stāšanos spēkā 2027. gadā būtiski mainīsies visa AML atbilstības arhitektūra – NILLTPFN likums vairs nepastāvēs savā pašreizējā formā, tāpēc jau 2026. gadā gaidāma AML regulējuma pārveide nacionālā līmenī. Savukārt 2027. gadā, stājoties spēkā jaunajam ES AML regulējumam, tiks noteikta vienota, centralizēta regulējuma struktūru visā ES. Tādēļ subjektiem savlaicīgi jāizvērtē, kuri procesi, kontroles un uzraudzības mehānismi būs jāpilnveido vai jāmaina, lai nodrošinātu savlaicīgu atbilstību jaunajam regulējumam.
Par 2 gadiem atlikts ilgtspējas ziņošanas pienākums un vienkāršotas tulkošanas prasības
Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums nosaka daļai uzņēmumu pienākumu sagatavot un publicēt ilgtspējas ziņojumus. Obligātā ziņošanas prasība sākotnēji attiecināta uz šaurāku uzņēmumu loku, un katru gadu tā tiek pakāpeniski paplašināta. Ar tā saukto “stop-the-clock” direktīvu ziņošanas pienākums tika atlikts tiem uzņēmumiem, kuri vēl nebija sākuši publicēt ilgtspējas ziņojumus. Attiecīgā direktīva Latvijā ir ievesta – grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā stājās spēkā šī gada 24. oktobrī. Līdz ar to ilgtspējas ziņošana būs obligāta:
- lielām sabiedrībām – no 2028. gada (ziņo par 2027. gadu);
- biržā kotētiem MVU – no 2029. gada (ziņo par 2028. gadu).
“Stop-the-clock” direktīvas pamatideja ir atlikt ilgtspējas prasības, lai tās vienkāršotu pirms tās kļūst obligātas plašākam uzņēmumu lokam. ES likumdevēji plāno sašaurināt arī uzņēmumu loku, kam ilgtspējas ziņošana ir obligāta – par to visdrīzāk izlems 2026. gadā. Šobrīd noris arī darbs pie Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu (ESRS) vienkāršošanas, lai samazinātu ziņošanas apjomu.
Papildus, ar grozījumiem Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā vienkāršotas arī ziņojumu tulkošanas prasības. Iepriekš bija noteikts, ka meitas sabiedrībām ir pienākums nodrošināt mātes sabiedrības konsolidētā vadības ziņojuma tulkojumu latviešu valodā. Šis mēdz būt ļoti apjomīgs dokuments, dažkārt vairāk nekā 400 lapas. Lai mazinātu administratīvo slogu, tika noteikts, ka meitas sabiedrībai jānodrošina, lai tās tīmekļvietnē latviešu valodā ir publiskots nevis mātes sabiedrības vadības ziņojums, bet tikai tajā ietvertais konsolidētais ilgtspējas ziņojums.
Uzņēmumiem samazinās finansējuma piesaistes izmaksas
Pirms grozījumiem, ko veica Saeima decembrī, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. pants būtībā “sodīja” uzņēmumus, kas aizņemas ne no bankām, un šī regulējuma mērķis bija mazināt izvairīšanos no UIN samaksas. Ja finansējums nāca caur kolektīvo finansēšanu, First North obligācijām, ieguldījumu brokeriem, alternatīvajiem fondiem vai vērtspapīrošanas struktūrām, uzņēmumam bieži bija jāpalielina UIN bāze ar daļu procentu maksājumu, jo šie avoti neietilpa esošajos izņēmumos (tie pārsvarā attiecās uz bankām un publisko parādu). Rezultātā alternatīvs finansējums bija dārgāks tikai nodokļu dēļ, un tas vienkārši nebija izdevīgs.
Tagad šiem finansējuma avotiem tiks piešķirti tie paši izņēmumi, kas banku aizdevumiem. Proti, ja finansējums nāk no biržā tirgotiem parāda instrumentiem, kolektīvās finansēšanas platformām, brokeru sabiedrībām, AIF vai vērtspapīrošanas struktūrām, UIN korekcija par procentiem vairs nebūs jāveic.
Tas nozīmē, ka uzņēmumiem alternatīvais finansējums beidzot izmaksā tikpat godīgi un paredzami kā banku finansējums. Papildus — PPP projekti un koncerna iekšējā pārfinansēšana tiek izslēgta no ierobežojuma, ja ārējais finansējums ir tirgus un neatkarīgs. Rezultāts – zemākas izmaksas, plašākas finansējuma iespējas un vairs nav nevienlīdzīgas attieksmes starp finansētājiem.
Valsts valodas stiprināšana finanšu pakalpojumos
Šī gada 11. jūlijā stājās spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas paredz klientu tiesības saņemt visus finanšu pakalpojumus latviešu valodā. Tas attiecas gan uz ikdienas pakalpojumiem, līgumiem un noteikumiem, gan informācijas pieejamību digitālajās platformās, tostarp mobilajās lietotnēs, klientu apkalpošanu filiālēs, kā arī zvanu centros un citos saziņas kanālos. Analoģiskas prasības likumdevējs ir noteicis arī maksājumu iestādēm un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši grozījumiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, kas stājās spēkā šī gada 1. oktobrī.
Izmaiņas paredz, ka Latvijā finanšu un maksājumu pakalpojumus sniedz latviešu valodā. Citā Eiropas Savienības valsts vai kandidātvalsts valodā to var darīt, tikai vienojoties ar klientu. Turklāt vienošanās var būt jebkurā formā, piespiežot klikšķi, atverot mājaslapu vai zvanot uz telefoncentrāli un pasakot, ka izvēlas angļu valodu, bet nedrīkst būt krievu valodā vai citā trešās valsts valodā. Mājaslapas vairs nedrīkstēs būt krievu valodā, tāpat kā bankomāti šobrīd vairs neatbalsta krievu valodu. Līgumi vairs nevarēs būt krievu valodā.
Latvijā Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar COBALT ekspertiem un Valsts valodas centru ir sagatavojusi vadlīnijas, lai skaidri un saprotami interpretētu likumā noteiktās prasības un sniegtu atbalstu to ieviešanā ikdienas praksē.
Vienlaikus ieguldījumu jomā Finanšu instrumentu tirgus likumā tiek noteikts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vai banka drīkst privātajiem klientiem Latvijā sniegt ieguldījumu produkta pamatinformācijas dokumentu angļu valodā, ja klients tam piekrīt un apliecina, ka angļu valodu saprot pietiekami labi. Tas neattiecas uz situācijām, kad pati banka vai brokeris ir izstrādājis šo produktu vai aktīvi to izplata. Klienta piekrišana jānoformē saprotami un ērti, tai jābūt skaidrai apstiprinošai darbībai, un to var sniegt arī elektroniski, ja klients izmanto elektronisko saziņu un dokumenti ir pieejami internetā vai citā pastāvīgā formā.
Aktualitātes obligāciju emisijās
2025. gadu obligāciju tirgū raksturo tirgus aktivitātes atjaunošanās un investoru uzticības pieaugums. Gan valsts, gan privātā sektora emitenti ir spējuši piesaistīt ievērojamus finanšu resursus gan starptautiskajos, gan vietējos kapitāla tirgos. Pašlaik aktualitāti iegūst aizsardzības obligācijas, kas paredzētas valsts drošības un stratēģiski nozīmīgu projektu finansēšanai. Lai gan Lietuvā aizsardzības obligāciju emisija jau ir īstenota, Latvijā šāda iespēja pagaidām nav izmantota. Vienlaikus pieaug arī Eiropas zaļo obligāciju aktualitāte, apliecinot konsekventu virzību uz ilgtspējīgu projektu finansēšanu un kapitāla piesaisti saskaņā ar Eiropas Savienības ilgtspējas mērķiem.
Enerģētikas un pakalpojumu sektora uzņēmumi kapitāla tirgu izmanto ne tikai kā finansējuma avotu, bet arī kā iespēju reputācijas stiprināšanai. Kā aktuāls piemērs AS “Latvenergo” Eiropas zaļo obligāciju emisija, kurā piesaistīja 400 miljonus eiro, tās pieprasījums vairāk nekā piecas reizes pārsniedza piedāvājumu. Valsts līmenī aktuāla Valsts kases obligāciju emisija, kurā tika piesaistīti 1,25 miljardi eiro ar zemāku procentu likmi nekā salīdzināmām obligācijām Lietuvā, pieprasījumam vairāk nekā divas reizes pārsniedzot piedāvājumu.
Privātajā sektorā aktuāla Luminor Bank rudens obligāciju emisija, kurā tika emitētas segtās obligācijas 500 miljonu eiro apmērā. Emisija piesaistīja plašu starptautisko investoru interesi – kopējais pieteikumu apjoms pārsniedza vienu miljardu eiro, piedaloties vairāk nekā 50 investoriem no 19 valstīm.
Atliktais maksājums turpmāk tiks uzskatīts par kreditēšanas līgumu
Šobrīd Latvijā atliktā maksājuma risinājumi tiek vērtēti pēc darījuma būtības. Proti, ja patērētājam faktiski tiek piešķirts finansējums un par to tiek prasīti procenti vai citi maksājumi, to regulē patērētāju kreditēšanas tiesību akti un ir nepieciešama Patērētāju tiesību aizsardzības centra licence. Tomēr jau pašlaik pastāv vairāki izņēmumi – prasības neattiecas uz bezprocentu vienošanām par atliktu samaksu, uz īstermiņa kredītiem (līdz trim mēnešiem) ar nenozīmīgiem papildu maksājumiem, kā arī uz situācijām, kad uzņēmums pats piedāvā savu preci vai pakalpojumu atlikta maksājuma veidā.
Jaunas vēsmas atliktā maksājuma jomā ienāks saistībā ar 2023. gadā pieņemto Direktīvu 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem, kas fundamentāli maina spēles noteikumus gan tirgotājiem, gan patērētājiem, gan finanšu pakalpojumu sniedzējiem. No 2026. gada 20. novembra atliktie maksājumi jeb tā sauktie Buy Now, Pay Later risinājumi Latvijā un visā Eiropas Savienībā vairs nebūs pelēkā zona – tie turpmāk tiks pilnvērtīgi pakļauti patērētāju kreditēšanas regulējumam.
Mazāki šķēršļi uzņēmumu pārfinansēšanai
Ministru kabinets šī gada 9. decembrī ir atbalstījis izmaiņas zemesgrāmatas valsts nodevas piemērošanā hipotēku nostiprināšanas gadījumos, kas tieši ietekmēs uzņēmumu pārfinansēšanas darījumus.
Līdzšinējā prakse atsevišķās situācijās radīja nesamērīgu izmaksu slogu, jo valsts nodeva varēja tikt aprēķināta no pilnas jaunā finansējuma summas arī tad, ja pēc būtības tiek pārstrukturēta jau esoša saistība. Turpmāk nodevas aprēķins tiks pietuvināts darījuma ekonomiskajai realitātei, paredzot, ka tā attiecināma uz faktisko finansējuma pieaugumu, nevis uz visu piešķirtā aizdevuma apmēru.
No prakses raugoties tas samazinās darījuma izmaksas un uzlabos refinansēšanas pieejamību, īpaši gadījumos, kad tiek mainīts finansētājs vai pārskatīti nodrošinājuma nosacījumi. Rezultātā uzņēmumiem tiks atvieglota iespēja optimizēt finansējuma struktūru, iegūt konkurētspējīgākus nosacījumus un ātrāk pielāgoties tirgus situācijai, vienlaikus mazinot administratīvi finansiālo slogu, kas līdz šim varēja atturēt no ekonomiski pamatotiem pārfinansēšanas darījumiem.
Augošie izaicinājumi sankciju risku pārvaldībā
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā turpinās, un turpinās pastiprināties arī sankciju režīms. Lai arī miera plāns tiek apspriests, konkrētu indikāciju par kara beigām vai pasaules kārtību pēc tā vēl nav. Jaunās ES sankcijas aizvien vairāk ienāk ikdienas dzīvē – papildus ierobežojumi Krievijas pilsoņiem, kas dzīvo ES, tūrisma pakalpojumos, aizliegto pakalpojumu sarakstā, aizliegums ES pilsoņiem būt par vadītājiem Krievijas uzņēmumos (arī meitas sabiedrībās), grūtības “iziet” no Krievijas tirgus u.tml.
Kā visbūtiskāko risku 2026.gadam, kas jau iezīmējās 2025.gadā, var minēt lielāku fragmentāciju. Proti, vēl lielākas ES un ASV sankciju režīma atšķirības vai gadījumos, kad ES nespēj vienoties par kādas personas sankcionēšanu vai šī statusa turpināšanu, tad daudzas, bet ne visas ES valstis, šīs personas iekļaus savos nacionālo sankciju sarakstos. Tas būtiski apgrūtinās risku pārvaldību pārrobežu darījumos un uzņēmumu grupu struktūrām.
Papildus tam Eiropas Banku iestāde un tā rezultātā arī Latvijas Banka pastiprinās prasības par to, kā jāveic sankciju risku pārvaldība – detalizētākas prasības skrīningam, izvērstākas prasības riska novērtējuma veikšanai un papildus noteiktumi par sankciju risku pārvaldību atbildīgajiem.
Sankciju apiešanas shēmas kļūst gudrākas. Līdz ar to arī darbs klientu izpētē nesamazināsies. Turklāt tie uzņēmēji, kas apiet sankcijas, var mēģināt trešajās valstīs “nopelnītos līdzekļus” “repatriēt” uz Latviju, faktiski veicot legalizācijas darbības. Arī sankciju apiešanas faktors aizvien būtiskāks paliks M&A darījumos, pētot, vai uzņēmums nav vairojis savus aktīvus ar sankciju apiešanu.
