2026. gada trešais ceturksnis krimināltiesībās iezīmē vairākus savstarpēji saistītus virzienus. Senāta praksē īpaši redzama robežas novilkšana starp civiltiesisku vai komerctiesisku strīdu un krimināli sodāmu rīcību. Vienlaikus turpinās prakses attīstība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, konfiskācijas un mantas aresta jautājumos.

Izmeklēšanas iestāžu darba kārtībā joprojām dominē amatpersonu atbildība, publisko līdzekļu izlietojums un finanšu noziegumi, taču arvien redzamāka kļūst arī valsts drošības dimensija. Savukārt likumdošanas līmenī turpinās virzība uz aktīvāku arestētās mantas pārvaldību, e-pierādījumu regulējuma ieviešanu un stingrāku publiskā sektora integritātes aizsardzību.  

Kas ir: izmeklēšanas iestāžu aktualitātes

Trešajā ceturksnī izmeklēšanas iestāžu darbībā priekšplānā paliek valsts pārvaldes godprātība un ekonomiskie noziegumi. Publiskā sektora lietās uzmanība ir vērsta gan uz amatpersonu rīcību, gan uz uzņēmēju iesaisti publisko līdzekļu izlietojumā. 

Tiesai nodota lieta pret Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības amatpersonu, kura, iespējams, bez domes lēmuma un interešu konflikta situācijā vienpersoniski uzņēmusies ilgtermiņa finanšu saistības vairāk nekā 8 miljonu EUR apmērā. Tiesai nodota arī lieta par valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanu izglītības iestādes cenu aptaujās, kurā pret reklāmas aģentūru notiek process piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai. Toties KNAB sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru izmeklē iespējamu krāpšanu slimnīcu iepirkumos vairāk nekā 657 000 EUR vērtībā, kur tehniskās specifikācijas, iespējams, pielāgotas konkrētam pretendentam. KNAB rosinājis kriminālvajāšanu arī pret ministrijas valsts sekretāru par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu. 

Ekonomisko noziegumu jomā turpinās lietas par organizētu krāpšanu un kontrabandu. Tiesai nodota lieta par krāpšanu, kas īstenota, izmantojot Krievijā izvietotu zvanu centru un uzdodoties par policijas un banku darbiniekiem. Tāpat tiesai nodota lieta par cigarešu kontrabandu lielā apmērā, kurā iesaistītas arī muitas amatpersonas. Valsts policija turpina izmeklēt liela mēroga nelegālas cigarešu ražošanas un kontrabandas lietu. Tas apliecina, ka akcīzes preču nelikumīga aprite un ar to saistīta amatpersonu iesaiste joprojām ir būtiska krimināltiesību aktualitāte. 

Atsevišķi izceļama tendence, ka izmeklēšanas iestāžu uzmanības centrā arvien biežāk nonāk valsts drošības apdraudējumi. Tiesai nodotas četras lietas par spiegošanu Krievijas Federācijas interesēs. Valsts drošības dienests aizturējis personu aizdomās par Krievijas bruņoto spēku finansēšanu un rosinājis kriminālvajāšanu par Krievijas agresijas slavināšanu un Daugavpils separātisma idejas popularizēšanu sociālajos tīklos. Valsts policija nosūtījusi prokuratūrai lietu par modificētu TV konsoļu tirdzniecību, kas nodrošināja piekļuvi Latvijā aizliegtām televīzijas programmām. Minētās lietas apliecina, ka ģeopolitiskā situācijā tieši atspoguļojas arī izmeklēšanas iestāžu darbības aktualitātēs. 

Kas būs: likumdošanas aktualitātes

Atstādināšana no civildienesta jau aizdomās turētā statusā

Ministru kabinets ir atbalstījis un iesniedzis Saeimā grozījumus Valsts civildienesta likumā, kas paredz paplašināt iestādes vadītāja tiesības atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes saistībā ar procesuālu statusu kriminālprocesā. Šobrīd ierēdni uz šā pamata var atstādināt, apturot darba samaksas izmaksu, tikai tad, ja pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana. Grozījumi paredz, ka par atstādināšanu varēs lemt jau pēc aizdomās turētā statusa noteikšanas. 

Atstādināšana nebūs automātiska aizdomās turētā statusa sekas. Iestādes vadītājam būs jāvērtē amata pienākumu raksturs, personai uzticētās pilnvaras, iespējamais apdraudējums sabiedrības interesēm vai iestādes autoritātei, kā arī iespēja ierēdni pārcelt citā amatā. Likumprojekta anotācijā īpaši uzsvērts, ka atstādināšana ir preventīvs pasākums un tā nedrīkst kļūt par sodu pirms personas vainas pierādīšanas. 

Konfiskācijas lietu pārskatīšana un ES pret-korupcijas direktīva

Ģenerālprokurors augustā iesniedza Saeimas Juridiskajai komisijai priekšlikumus uz trešo lasījumu likumprojektam “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, lai precizētu procesu atjaunošanu noziedzīgi iegūtas mantas lietās sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Priekšlikumi paredz atsevišķi noteikt, ka par jaunatklātu apstākli var būt spēkā stājies attaisnojošs spriedums krimināllietā, no kuras iepriekš izdalīti materiāli procesam par noziedzīgi iegūtu mantu. 

Plašāku krimināltiesību attīstības fonu veido arī jaunā ES Direktīva 2026/1021 par korupcijas apkarošanu. Tā harmonizē minimālās prasības korupcijas noziedzīgu nodarījumu definēšanai un sodiem, tostarp publiskā un privātā sektora kukuļošanai, piesavināšanās gadījumiem, tirgošanās ar ietekmi un iedzīvošanās no korupcijas noziedzīgiem nodarījumiem. Direktīva paredz prasības arī juridisko personu atbildībai, tostarp gadījumos, kad vadošā amatā esošas personas uzraudzības vai kontroles trūkums ļāvis nodarījumu izdarīt tās pakļautībā esošai personai. Dalībvalstīm lielākā daļa direktīvas prasību jāpārņem līdz 2028. gada 1. jūnijam. 

Kas bija: svarīgākā tiesu prakse

Krimināltiesību un civiltiesību robeža

Trešajā ceturksnī Senāts vairākos nolēmumos atgādināja, ka krimināltiesības nevar aizstāt civiltiesisku strīdu risināšanu. Šī robežšķirtne Senāta jaunākajos nolēmumos formulēta īpaši skaidri, tostarp komercdarījumu, piegādes un īpašuma tiesību pārejas situācijās. 

SKK-19/2026 Senāts vērtēja krāpšanas apsūdzību saistībā ar vēja tuneļa piegādi un publiskā finansējuma saņemšanu. Senāts uzsvēra, ka līguma pārkāpums pats par sevi nav pietiekams kriminālatbildībai par krāpšanu. Jākonstatē konkrēta maldināšana, cietušā maldība, cietušā rīcība pretēji savām interesēm, mantisks zaudējums un cēloņsakarība starp šīm pazīmēm. Turklāt komercdarbības peļņas mērķis pats par sevi nepierāda mantkārīgu motīvu, un tiesai jāparāda, kā konkrētās darbības apliecina tiešu nodomu. 

SKK-20/2026 Senāts nošķīra piesavināšanos no civiltiesiska strīda starptautiska komercdarījuma kontekstā. Lietā Vācijas uzņēmums piegādāja Latvijas sabiedrībai rezerves daļas ar pēcapmaksu, bet samaksa tika veikta tikai daļēji. Senāts norādīja, ka piesavināšanās priekšmets var būt tikai sveša manta. Ja preces civiltiesiska darījuma rezultātā kļuvušas par pircēja īpašumu, nesamaksāta pirkuma cena rada civiltiesisku prasījumu, nevis automātiski nozīmē svešas mantas piesavināšanos. Svarīga ir arī atziņa, ka īpašuma tiesību pāreja starptautiskā darījumā jāvērtē pēc piemērojamajām tiesībām. INCOTERMS regulē piegādi un risku pāreju, bet pats par sevi neatrisina īpašuma tiesību pāreju. 

SKK-56/2026 Senāts turpināja ar krāpšanas un civiltiesiska viltus robežas skaidrošanu. Lietā persona pārdeva traktoru un noklusēja, ka tam citā kriminālprocesā uzlikts arests, kas sākotnēji liedza pārreģistrāciju CSDD. Senāts atzina, ka transportlīdzekļa reģistrācijai nav konstitutīvas nozīmes īpašuma tiesību iegūšanā. Pircēja bija saņēmusi traktoru, ieguvusi īpašuma tiesības un to faktiski izmantojusi. Līdz ar to vēlākas reģistrācijas neiespējamība aresta dēļ pati par sevi nepierādīja krāpšanai nepieciešamo mantisko zaudējumu un mantkārīgo nolūku. 

Noziedzīgi iegūti līdzekļi un konfiskācija

SKK-51/2026 Senāts aplūkoja autonomu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un jauktas izcelsmes mantas konfiskāciju. Senāts apstiprināja, ka personas saukšanai pie kriminālatbildības par legalizēšanu nav obligāti jākonstatē konkrēts predikatīvais noziedzīgais nodarījums, tomēr jābūt pierādītām legalizēšanas darbībām un mantas noziedzīgajai izcelsmei. Vienlaikus noziedzīgi un likumīgi iegūtu līdzekļu sajaukšana nenozīmē, ka automātiski konfiscējama visa manta. Ja mantas iegādē izmantoti gan noziedzīgi, gan likumīgi līdzekļi, konfiskācija izpildāma noziedzīgi iegūto līdzekļu summas apmērā. 

SKK-49/2026 Senāts precizēja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izpausmju nošķiršanu. Proti, katrai legalizēšanas izpausmei ir savas objektīvās un subjektīvās pazīmes. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu izlietošana pati par sevi nav to slēpšana vai maskēšana. Lai pirkumu kvalificētu kā legalizēšanu, jākonstatē, kāda konkrēta līdzekļu pazīme ar šo darbību tika slēpta vai maskēta un vai darbība pēc sava rakstura bija piemērota šādai slēpšanai. 

SKK-98/2026 Senāts risināja jautājumu par konfiskācijas ietekmi uz kaitējuma kompensācijas apmēru. Ja noziedzīgi iegūta manta konfiscēta Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas kārtībā, bet vēlāk, izskatot lietu pēc būtības, tiesa konstatē, ka šī manta iegūta ar tiem pašiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ar kuriem valstij kā cietušajai nodarīts mantisks zaudējums, tas ir jāņem vērā, nosakot vēl piedzenamās kaitējuma kompensācijas apmēru. Proti, konfiskācija attiecīgajā apmērā faktiski atjauno valsts kā cietušās mantisko stāvokli, vienlaikus sasniedzot gan konfiskācijas, gan kaitējuma kompensācijas mērķi.  

Procesuālās robežas un tiesas kontrole

SKK-363/2026 Senāts uzsvēra, ka institucionālās piekritības pārkāpums pats par sevi nepadara iegūtos pierādījumus absolūti nepieļaujamus un šāda nepieļaujamība interpretējama šauri. Tā galvenokārt attiecas uz gadījumiem, kad personai vispār nav bijis attiecīgā procesuālā statusa vai likumā paredzēto pilnvaru konkrētās procesuālās darbības veikšanai, nevis uz katru situāciju, kur process pēc būtības būtu bijis nododams citai izmeklēšanas iestādei. 

SKA-680/2026 administratīvajā procesā Senāts skaidroja policijas resoriskās pārbaudes juridisko dabu. Valsts policijas amatpersonas rīcība, uzsākot un veicot resorisko pārbaudi, nav vērsta uz galīgu publiski tiesisku seku radīšanu privātpersonai valsts pārvaldes jomā. Tādēļ prasījums par jaunas resoriskās pārbaudes veikšanu nav pakļauts administratīvās tiesas kontrolei. 

SKK-316/2026 Senāts vērtēja, vai apelācijas instance rakstveida procesā drīkst taisīt notiesājošu spriedumu attaisnojoša sprieduma vietā. Senāts nekonstatēja tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu, jo apsūdzētais un aizstāvis bija informēti par lietas izskatīšanu rakstveidā, apsūdzētais neiebilda, bet aizstāvis rakstveida procesam bija piekritis. Senāts norādīja, ka lietas izskatīšana rakstveidā pati par sevi neierobežo apelācijas instances nolēmumu veidus, ja personai nodrošināta iespēja iebilst un lietas objektīvai izspriešanai nav nepieciešama mutvārdu uzklausīšana. 

Satversmes tiesa: atlīdzinājums pēc mantas aresta atcelšanas

Satversmes tiesā trešajā ceturksnī ierosinātas divas lietas par tiesībām uz atlīdzinājumu pēc mantas aresta atcelšanas: lieta Nr. 2026-10-01 un lieta Nr. 2026-13-01. Abās lietās jāvērtē līdz 2026. gada 31. maijam spēkā bijušais regulējums, kas juridiskai personai tiesības uz atlīdzinājumu par kriminālprocesā nodarītu kaitējumu saistīja ar procesa noslēgumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu. 

Strīds ir par to, vai tiesības uz atlīdzinājumu var atlikt līdz visa kriminālprocesa noslēgumam arī tad, ja konkrētais mantas arests jau ir atcelts. Šis jautājums iekļaujas pēdējo gadu plašākā diskusijā par mantas arestu, noziedzīgi iegūtas mantas procesu un aizskartā mantas īpašnieka tiesību aizsardzību. No 2026. gada 1. jūnija spēkā esošie grozījumi atlīdzinājuma regulējumā šo jautājumu risina citādi, taču Satversmes tiesai būs jāvērtē iepriekšējā regulējuma atbilstība Satversmei. 

Kopējais virziens

Trešais ceturksnis rāda divas vienlaikus pastāvošas tendences. No vienas puses, izmeklēšanas iestāžu darbība kļūst plašāka un vairāk saistīta ar publisko līdzekļu izlietojumu, valsts drošību un finanšu plūsmu kontroli. No otras puses, Senāts vairākos nolēmumos prasa precīzu krimināltiesisko pazīmju pierādīšanu un atturību situācijās, kur strīda pamatā ir civiltiesiskas vai komerctiesiskas attiecības. 

Tādēļ šā ceturkšņa galvenais praktiskais secinājums ir samērā vienkāršs: krimināltiesiskais risks uzņēmējdarbībā un publiskajā sektorā paliek augsts, taču apsūdzībai joprojām ir pienākums precīzi pierādīt noziedzīga nodarījuma sastāvu, mantas noziedzīgo izcelsmi, personas subjektīvo attieksmi un piemēroto procesuālo instrumentu samērīgumu.