Kriptoaktīvu regulējums ārpus MiCAR

Publiskajā telpā nereti izskan apgalvojums, ka šobrīd darbības ar kriptoaktīviem netiek regulētas. Tomēr situācija nebūt nav tik vienkārša. Taisnība, ka Eiropas Savienības līmenī pirmais kriptoaktīviem specifiskais regulējums: Regula par kriptoaktīvu tirgiem (MiCAR) stājās spēkā š.g. 29. jūnijā (piemērošana no 2024. gada), tomēr jau šobrīd darbībām ar kriptoaktīviem var būt piemērojami tādi finanšu nozari regulējošie tiesību akti kā Finanšu instrumentu tirgus direktīva (MiFID), Elektroniskās naudas direktīva (EMD), Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD) un Vērtspapīrošanas regula.

Šo tiesību aktu piemērojamība ir atkarīga no konkrētā kriptoaktīva ekonomiskās funkcijas un sniegtā pakalpojuma būtības, jo kriptoaktīvu regulējumā virsroku ir guvusi tehnoloģiski neitrāla un funkcionāla pieeja. Domājot, vai pakalpojumam ar kriptoaktīvu ir piemērojams kāds no ES finanšu nozares tiesību aktiem, vispirms jāapsver, kāda ir izmantotā kriptoaktīva (tokena) ekonomiskā funkcija – maksājumu tokens (payment token), ieguldījumu tokens (investment token), vai patēriņa funkcijas tokens (utility token).

Jau šobrīd tiek regulēti (i) maksājumu tokeni, kas uzskatāmi par elektronisko naudu atbilstoši EMD (Direktīva 2009/110/EK); (ii) ieguldījumu tokeni, kas atbilst MiFID finanšu instrumenta definīcijai; un (3) SVT (sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas) pārvedamie vērtspapīri atbilstoši SVT tirgus infrastruktūru izmēģinājuma režīma regulai (“Regula (ES) 2022/858”). Vienlaikus jāatceras, ka pakalpojumiem ar kriptoaktīviem, kas atbilst atvasināto instrumentu, apdrošināšanas un pensiju produktu definīcijai, vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbībai, ir piemērojami attiecīgie tiesību akti. Turpmāk sīkāk par situācijām, kad kriptoaktīvi atbilst “elektroniskās naudas” vai “finanšu instrumenta” definīcijai.[i]

Elektroniskā nauda un maksājumu pakalpojumi

Elektroniskā nauda atbilstoši EMD ietvertajai definīcijai, kas Latvijā pārņemta ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu, ir elektroniskā ierīcē glabāta monetārā vērtība, kura:

• pastāv prasījumu veidā pret emitentu,
• emitēta, saņemot naudu no elektroniskās naudas turētāja, lai veiktu maksājumus,
• izmantojama kā maksāšanas līdzeklis un kuru pieņem fiziskā vai juridiskā persona, kas nav elektroniskās naudas emitents.

Eiropas Banku iestāde (EBI) ir norādījusi, ka maksājuma tokeni var tikt kvalificēti kā elektroniskā nauda gadījumos, kad tie ir piesaistīti noteiktai valūtai un tos var jebkurā laikā izpirkt par nominālvērtību. Kā piemēru EBI norāda situāciju, kurā uzņēmums vēlas izveidot blokķēdē bāzētu norēķinu tīklu, kas ir atvērts tirgotājiem un patērētājiem. Uzņēmums plāno izlaist tokenu, kas paredzēts kā maksājuma veids norēķinu tīkla ietvaros. Tokens tiks izlaists pret oficiālo valūtu (fiat) un būs piesaistīts noteiktai valūtai (piemēram, 1 EUR pret 1 tokenu). Tokenu jebkurā laikā varēs samainīt atpakaļ pret oficiālo valūtu. Tātad šajā norēķinu tīklā ar tokenu tiek apzīmēts prasījums pret uzņēmumu vai tiesības tokenu samainīt pret oficiālo valūtu. Līdz ar to izpildās visi iepriekš uzskaitītie kritēriji un šāds tokens atbilst elektroniskās naudas definīcijai.

Jāuzsver, ka tokeni, kas uzskatāmi par elektronisko naudu, nav “e-naudas tokeni” MiCAR nozīmē. Būtiskākā atšķirība ir elektroniskās naudas turētāja līgumiskās prasījuma tiesības jebkurā brīdī izpirkt savu elektronisko naudu pret oficiālo valūtu. Turpretim “e-naudas tokenu” gadījumā tokena turētājam šādu prasījuma tiesību nav, vai arī tās ir ierobežotas laikā.

Ja tokens uzskatāms par elektronisko naudu, tas ir atzīstams arī par “naudas līdzekļiem” saskaņā ar PSD 4. panta 25.punktu. Attiecīgi, ja uzņēmums vēlas sniegt PSD2 1. pielikumā minēto maksājumu pakalpojumu ar kriptoaktīvu, kas ir kvalificējams kā elektroniskā nauda, šim pakalpojumam būs piemērojami PSD noteikumi.

Kriptoaktīvi kā finanšu instrumenti

MiFID ietvertajā finanšu instrumentu sarakstā, inter alia, ir pārvedami vērtspapīri, naudas tirgus instrumenti, un dažādi atvasinātie instrumenti. Ņemot vērā to funkcijas, daži kriptoaktīvi var atbilst kādam no minētajiem finanšu instrumentu veidiem, taču kvalificēšana nereti var izrādīties pat ļoti sarežģīta. Tas īpaši attiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem.

Atbilstoši MiFID ietvertajai definīcijai, kas Latvijā pārņemta ar Finanšu instrumentu tirgus likumu “pārvedami vērtspapīri” ir vērtspapīri, kas tirgojami kapitāla tirgū, izņemot maksāšanas līdzekļus, tostarp:

• kapitāla vērtspapīri,
• parāda vērtspapīri,
• citi vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā, ko nosaka pārvedami vērtspapīri, valūta, procentu likme vai ienesīgums, preces, indekss vai rādītājs.

Par “kapitāla vērtspapīriem” tiks uzskatīti kriptoaktīvi, kas piešķir tiesības uz kapitāla daļām (vai akcijām) emitenta uzņēmumā ar tiesībām saņemt dividendes vai ar prasījuma tiesībām uz emitenta peļņas vai ienākumu daļu ar vai bez tiesībām piedalīties uzņēmuma pārvaldē. Tomēr atšķirībā no vērtspapīra klasiskajā izpratnē, tokenizēts vērtspapīra struktūras pamatā esošajā tehnoloģijā, proti, blokķēdē, kā rezultātā vērtspapīrs ir pieejams tikai digitālā formā.

Par “parāda vērtspapīriem” tiks uzskatīti kriptoaktīvi, kas piešķir prasījuma tiesības uz atmaksājamiem līdzekļiem ar vai bez iepriekš noteikta ienākuma no ieguldītajiem līdzekļiem un ar vai bez tiesībām piedalīties uzņēmuma pārvaldē.

Sarežģītāk klasificējami bieži izrādās “citu vērtspapīru” grupā ietilpstošie kriptoaktīvi. Kā minēts iepriekš, tiem jābūt “tirgojamiem kapitāla tirgū”, proti, vērtspapīram jābūt pārvedamam, tirgojamam, un standartizētam.

Pārvedamību raksturo spēja mainīt kriptoaktīva īpašnieku, neatkarīgi no tā, vai pastāv dokuments, kas apliecina īpašumtiesību pāreju. Ja vien tehnisku iemeslu dēļ nav traucēta blokķēdes darbība, kriptoaktīvi atbilst šim kritērijam. Vienkārši pamanāma ir arī atbilstība otrajam kritērijam. Jebkurš ieguldījumu tokens, kas ir listēts kriptovalūtu maiņā, ir tirgojams. Šaubas varētu rasties par standartizācijas kritēriju. Tomēr tas vien, ka pastāv dažādas kriptoaktīvu kategorijas, nenozīmē, ka tie nav standartizēti. Šis kritērijs skatāms šauri – attiecībā uz katra konkrēta emitenta izlaistajiem kriptoaktīviem, kas ir standartizētas, atvietojamas vienības (pretēji NFT, kam piemīt individuāls raksturs).

Protams, izvērtējums par kāda tokena atbilstību finanšu instrumenta definīcijai dalībvalstu atbildīgo iestāžu starpā var atšķirties. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) veiktajā dalībvalstu atbildīgo iestāžu aptaujā, vairākas no tām norādīja, ka kriptoaktīvs būs pielīdzināms akcijai un tātad atbildīs finanšu instrumenta definīcijai, ja tas piešķir tā turētājam tiesības gūt peļņu no dividendēm un/vai iegūt noteiktas kontroles tiesības. Citi aptaujas dalībnieki turpretim norādīja, ka kriptoaktīva spēja būt par ieguldījuma objektu nav pietiekama, lai atzītu kriptoaktīvu par akciju, jo tas pats par sevi juridiski neapzīmē sabiedrības kapitāla daļu un neparedz tiesības vai pienākumus tā turētājam. Atšķirīgi vērtējami iepriekšminētie tokenizētie vērtspapīri (tokenized equity/ tokenized stock) jeb tokeni, kas reprezentē regulētajā tirgū iegādātas kapitāla daļas.

Ja tokens ir kvalificējams kā finanšu instruments, tam piemērojams pilns ES aktu kopums, ieskaitot Prospektu regulu (Regula (ES) 2017/1129), Atklātības direktīvu (Direktīva 2004/109/EK), MiFID, Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulu (Regula (ES) Nr. 596/2014), u.c. tiesību aktus. ES Prospektu regula paredz, ka publiski vērtspapīri ir pakļauti informācijas izpaušanas noteikumiem. Šajā sakarā Eiropas Kooperatīvo banku asociācija (EACB) EK Konsultāciju ietvaros pauda viedokli, ka Prospektu regulā ietvertie izņēmumi attiecībā uz publiskiem vērtspapīriem un to tirgošanu regulētajā tirgū vienlīdz būtu attiecināmi uz vērtspapīru tokeniem (security tokens), neveicot izmaiņas prospekta formā un saturā.

[i] Kriptoaktīvi, kas atbilst elektroniskās naudas vai finanšu instrumentu definīcijai nav sagaidāmās MiCAR tvērumā, saskaņā ar MiCAR 2.panta 2.daļu.