Sankciju risku pārvaldība un karadarbības Ukrainā ietekme uz darījumu izpildi

2022 - 04 - 19
Autors: Edgars Pastars, Maija Tipaine, Krišjānis Bušs

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu (turpmāk – Sankciju likums) ikvienai personai ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas, kas turklāt kopsakarā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 11. augusta noteikumiem Nr. 126 “Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi” atsevišķos gadījumos paredz arī ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets Control, turpmāk – OFAC) sankciju imperatīvu ievērošanu Latvijā (piemēram, attiecībā uz maksājumiem, publiskajiem iepirkumiem, piedziņas procesiem, neiespējamību veikt atzīmes nodrošinājumu reģistros, ja tas saistīts ar maksājumu, pārkāpjot sankcijas, kā arī saistībā ar risku zaudēt piekļuvi finanšu sistēmai). Kara Ukrainā kontekstā komersantiem ir jāspēj nodrošināt efektīvu sankciju risku pārvaldību, kā arī precīzi izprast karadarbības un sankciju ietekmi nepārvaramas varas jēdziena piemērošanā darījumu izpildē.

Pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto ierobežojošo pasākumu tiesiskais un ekonomiskais satvars katrā konkrētā situācijā ir jāvērtē atsevišķi, un dažādu pirmšķietami skaidru praktisku apstākļu pārbaude praksē var prasīt būtiskus laika, finanšu un juridiskās izpētes resursus. Ievērojot minēto, autori sniedz konspektīvu ieskatu sankciju risku pārvaldības pamatnostādnēs un vērtējamos problēmjautājumos darījumu izpildes jomā.

Sankciju risku pārvaldības būtība

Ņemot vērā sankciju plašo tvērumu, atkarībā no konkrētās faktiskās situācijas personai var būt pienākums ievērot vairākus paralēlus sankciju režīmus. Šāds pienākums izriet ne tikai no Sankciju likuma, bet var rasties, ņemot vērā, piemēram, personas reģistrācijas, pilsonības vai saimnieciskās darbības vietu. Ja persona ir saistīta ar citām jurisdikcijām, šādu faktoru rezultātā personai var būt pienākums ievērot ne tikai Sankciju likuma prasības, ES un ASV sankcijas, bet arī, piemēram, Lielbritānijas, Kanādas, Šveices un atsevišķu citu valstu sankcijas, kas papildina Sankciju likumā noteiktos režīmus.

Vērtējot pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktos ierobežojošos pasākumus, praksē jāņem vērā, ka Latvijā ir ap 4500 juridisko personu, kuru piederība ir saistīta ar šīm valstīm. Lai arī ne visas ar Krieviju un Baltkrieviju saistītās juridiskās personas ir pakļautas individuālajām vai sektorālajām sankcijām, to piederības dēļ tām var būt piemērojami paaugstināti sankciju riski.

Lasīt plašāk šeit.

 

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU

Pastars E., Bušs K., Tipaine M. Sankciju risku pārvaldība un karadarbības Ukrainā ietekme uz darījumu izpildi. Jurista Vārds, 19.04.2022., Nr. 16 (1230), 11.-15.lpp.