MK noteikumu Nr. 950 6. punktā paredzētas situācijas, kad darba devējam jāizmeklē nelaimes gadījumi. Šāds pienākums ir arī tad, ja nelaimes gadījums noticis:
- pildot darba vai dienesta pienākumus ārpus uzņēmuma teritorijas vai ārpus noteiktā darba laika, tostarp atrodoties komandējumā vai darba braucienā vai veicot darbu attālināti;
- veicot jebkuru darbību darba devēja interesēs, kas nodrošina darba procesa netraucētu norisi vai kas vērsta uz darba devēja zaudējumu novēršanu vai cilvēka veselības un dzīvības glābšanu, turklāt arī tad, ja nav bijis darba devēja rīkojums.
Lai gan kolektīva izbraukuma saliedēšanās pasākumi nav tieši iekļauti MK noteikumu Nr. 950 6. punktā, aplūkojot Senāta tiesu prakses atziņas 2016. gada 10. oktobra spriedumā lietā SKA-865/2016, secināms, ka tas vien vēl darba devēja atbildības iespēju neizslēdz. Izvērtējot jautājumu, kad var uzskatīt, ka darbinieks ir darba devēja rīcībā, Senāts par noteicošo faktoru atzina to, vai darbinieks spiests fiziski atrasties darba devēja noteiktajā vietā un būt pieejams darba devējam, lai vajadzības gadījumā varētu uzreiz sniegt attiecīgos pakalpojumus.
Līdz ar to svarīgi, vai darbinieka klātbūtne saliedēšanās pasākumā ir obligāta vai tomēr brīvprātīga. Šajā ziņā būtiska ir darba devēja komunikācija ar darbiniekiem par pasākuma apmeklēšanu, skaidri norādot, kuras aktivitātes ir obligātas, bet kuras – brīvprātīgas.
Tomēr aprakstītajā scenārijā izšķiroša nianse ir apstāklim, ka saliedēšanās pasākums notiek viesu namā ar nakšņošanu, tādējādi pasākuma dalībniekus var uzskatīt par tūristiem Tūrisma likuma (TL) izpratnē. Vienlīdz būtiski, ka sporta spēļu organizēšanai pieaicināts ārpakalpojuma sniedzējs.
TL 17. panta 3. daļā noteikts, ka par tūrista drošību un īpašu drošības tehnikas prasību izpildi aktīvā tūrisma un sporta tūrisma pasākumos ir atbildīgi šo pasākumu organizētāji. Ar sporta tūrismu saprotamas arī sacensības atsevišķu aktīvā tūrisma iemaņu labākā vai ātrākā izpildē, kā arī sacensības noteiktas grūtības kategorijas tūrisma maršrutu veikšanā. Tātad, ja ārpakalpojuma sniedzēja organizētās aktivitātes atbilst aprakstītajam, par sporta spēļu dalībnieku drošību ir atbildīgs ārpakalpojuma sniedzējs.
Protams, noslēgumā jānorāda, ka atbildības jautājumu risināšanā vienmēr vērtē konkrētos negadījuma apstākļus, tāpēc jāatceras, ka atbilstoši DAL arī pašam darbiniekam jārūpējas par savu drošību un veselību, kā arī to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt viņa rīcība.
Publikācija: itiesibas.lv.
