Lai transportlīdzeklis varētu piedalīties ceļu satiksmē, ir nepieciešama valsts reģistrācijas numura zīme. Tomēr nereti tā pilda ne tikai tehnisku transportlīdzekļa identifikācijas funkciju, bet arī kalpo kā īpašnieka identitātes elements. Tāpēc, ja rindas kārtībā piešķirtais numurs automašīnas īpašniekiem nešķiet piemērots, normatīvais regulējums paredz iespēju izvēlēties citu, sev tīkamākas burtu un ciparu kombinācijas numuru. Vai tas nozīmē, ka persona var saņemt jebkādu sev vēlamu numura zīmi?
Atbilde uz jautājumu par to, cik brīva patiesībā ir šī izvēle un kur ir tās robežas, meklējama Administratīvās apgabaltiesas 2024.gada 23.janvāra spriedumā un Senāta 2025.gada 8.maija rīcības sēdes lēmumā lietā SKA-185/2025 (A420243722).
Kas teikts likumos?
Latvijā transportlīdzekļu numuru un numura zīmju piešķiršanas, reģistrēšanas un lietošanas kārtību galvenokārt nosaka uz Ceļu satiksmes likuma pamata izdotie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi”. Saskaņā ar tiem, reģistrējot automašīnu pirmoreiz, vienkāršākais veids, kā saņemt valsts reģistrācijas numura zīmi, ir pieņemt to numuru, ko valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) datorprogramma rindas kārtībā piešķīrusi no kārtējās numuru sērijas. Tomēr, ja piešķirtais numurs auto īpašniekam, turētājam vai valdītājam nešķiet piemērots vai arī laika gaitā rodas vēlme pēc citādas burtu un ciparu kombinācijas, MK noteikumos paredzētas vairākas iespējas izvēlēties citu, sev tīkamāku numuru.
Par papildu samaksu persona var izvēlēties un pasūtīt jebkuru numuru no CSDD uzturētā reģistrācijai pieejamo numuru kopuma. Šajā kopumā tiek iekļauti valsts reģistrācijas numuri no kārtējās sērijas, vispārējai izmantošanai paredzētie numuri arī no nākamās sērijas, kurus CSDD piešķirs transportlīdzekļiem datorprogrammas noteiktā secībā, kā arī iepriekš reģistrētu transportlīdzekļu numuri, ja attiecīgās numura zīmes ir nodotas un utilizētas. Tāpat MK noteikumi paredz iespēju pasūtīt individuālu jeb auto īpašnieka paša izraudzītas simbolu kombinācijas numura zīmi, ja tā atbilst noteiktiem kritērijiem, tas ir, tā nav iepriekš piešķirta citam transportlīdzeklim, to nav paredzēts piešķirt sērijveidā, tā atbilst valodas un ētikas standartiem, nepastāv citi objektīvi šķēršļi izvēlētās kombinācijas piešķiršanai.
No minētā izriet, ka auto īpašniekam faktiski ir trīs iespējas:
- pieņemt un samierināties ar CSDD datorprogrammas secīgi piešķirto numuru;
- par papildu samaksu izvēlēties numuru no CSDD pieejamo numuru kopuma;
- par papildu samaksu pasūtīt individuālu numura zīmi.
Pirmšķietami iespēja pasūtīt individuālo numura zīmi dod plašu brīvību izvēlēties burtu un ciparu kombināciju, taču tā tas gluži nav – individuālo numuru CSDD var piešķirt tikai tad, ja nepastāv neviens no MK noteikumos minētajiem ierobežojumiem. Šie kritēriji ir pietiekami strikti, lai izslēgtu daudzas populāras kombinācijas. Piemēram, divu burtu un viena līdz četru ciparu kombinācijas numuri ir rezervēti sērijveida piešķiršanai, tādēļ tie visdrīzāk nebūs pieejami individuālai pasūtīšanai, ja vien konkrētais numurs attiecīgajā brīdī nav iekļauts CSDD pieejamo numuru kopumā. Tāpat papildu ierobežojumi noteikti arī tā dēvētajiem augsta pieprasījuma numuriem jeb numuriem ar vienu vai diviem cipariem, vienādu ciparu kombināciju vai tādu ciparu kombināciju, kuras pirmais cipars ir jebkurš cipars, bet visi pārējie ir “0”. Šādus numurus vienas personas automašīnai iespējams piešķirt ne biežāk kā reizi gadā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu iespēju tos iegūt arī citiem.
Tādējādi, lai gan formāli auto īpašniekam ir piešķirta izvēles brīvība automašīnas valsts reģistrācijas numura izvēlē, tā ir ierobežota ar pieejamo numuru klāstu vai arī ar iespēju iegūt individuālu numuru, stingri pieturoties pie MK noteikumos paredzētajiem ierobežojumiem.
CSDD un tiesu vērtējums
Jautājums par valsts reģistrācijas numura izvēles robežām ir aktualizējies arī nesenā tiesu praksē. Administratīvajā lietā A420243722 tiesas visās trīs instancēs vērtēja CSDD atteikumu apmierināt personas trīs analogus iesniegumus, kuros tā lūdza iekļaut reģistrācijai pieejamo numuru kopumā personas izraudzītās numura zīmes un piešķirt tās transportlīdzekļa reģistrācijai.
Gan pirmās, gan otrās instances tiesa secināja, ka personas pieprasītie numuri – visi ar divu burtu un viena cipara kombināciju – neatbilda MK noteikumos izvirzītajiem kritērijiem. Proti, viens no tiem ir bijis agrāk izmantots, taču netika nodots un utilizēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un līdz ar to nebija pieejams atkārtotai piešķiršanai. Savukārt abi pārējie numuri iepriekš nav tikuši piešķirti, taču tie arī neietilpa ne kārtējā, ne nākamajā sērijā jeb neietilpa attiecīgā brīža reģistrācijai pieejamo numuru kopumā. Līdz ar to CSDD nebija tiesīga piešķirt tos arī pirmreizēji. Vienlaikus, papildinot tiesu secināto, – šos numurus nebija iespējams iegūt arī kā individuālās numura zīmes. Lai gan tie nebija iekļauti aktuālajā pieejamo numuru kopumā, to kombinācija – divi burti un viens cipars – ir raksturīga sērijveida piešķiršanai paredzētajiem numuriem, tādēļ tie neatbilda individuālo numura zīmju kritērijiem. Rezultātā personai konkrētajos apstākļos šos numurus nebija iespējams iegūt nedz no pieejamā kopuma, nedz pasūtot kā individuālās numura zīmes.
Administratīvā apgabaltiesa uzsvēra, ka subjektīvo tiesību priekšnoteikums ir tiesību norma, kas ne tikai uzliek iestādei pienākumu rīkoties, bet arī kalpo konkrētas personas individuālai tiesību aizsardzībai. MK noteikumu 10.2punkts, kas nosaka reģistrācijai pieejamo numuru kopuma veidošanos, šādu individuālu aizsardzību nesniedz. Citiem vārdiem sakot, šī norma regulē iestādes pienākumu nodrošināt vienotu un paredzamu numuru piešķiršanas kārtību, bet nerada subjektīvas tiesības prasīt konkrētu numuru vai sēriju iekļaušanu piešķiramo numuru kopumā. Turklāt, ja CSDD piešķirtu tai pieejamos numurs, pamatojoties vien uz personas individuālu iesniegumu, tas radītu nepamatotu priekšrocību un nostādītu nevienlīdzīgākā situācijā citas privātpersonas, kam arī ir interese izvēlēties augsta pieprasījuma numurus.
Arī Senāts, izskatot kasācijas sūdzību, pievienojās Administratīvās apgabaltiesas vērtējumam un papildus precizēja aplūkoto tiesību tvērumu, izvirzot tēzi: “lai gan MK noteikumu 10.punkts piešķir personai subjektīvās tiesības izvēlēties un pasūtīt transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru no reģistrācijai pieejamo numuru kopumā esošajiem numuriem, šo noteikumu 10.2punkts personai nepiešķir subjektīvās tiesības prasīt konkrētu sēriju un konkrētu šo sēriju numuru iekļaušanu reģistrācijai pieejamo numuru kopumā”. Tādējādi personas tiesības aprobežojas ar izvēli no jau esošā, konkrētajā brīdī aktuālā pieejamo numuru klāsta, nevis ar iespēju šo klāstu veidot vai paplašināt pēc saviem ieskatiem.
Uz sākumā izvirzīto jautājumu – vai persona var panākt jebkādas valsts reģistrācijas numura zīmes piešķiršanu savam transportlīdzeklim – atbilde ir noliedzoša. Personas vēlme pēc konkrētas kombinācijas numura zīmes var tikt īstenota tikai tiktāl, ciktāl tā atbilst MK noteikumos paredzētajiem kritērijiem – vai nu izvēloties no CSDD pieejamo numuru kopuma vai pasūtot kritērijiem atbilstošu individuālo numura zīmi. Tiesu prakse skaidri apliecina, ka CSDD nav nedz pienākuma, nedz tiesību paplašināt pieejamo numuru klāstu vai piešķirt numurus ārpus noteiktās kārtības tikai tādēļ, ka persona to pieprasa. Līdz ar to valsts reģistrācijas numuru izvēles brīvība tiek turēta stingrā juridiskā ietvarā, kalpojot tostarp arī tam, lai nodrošinātu paredzamu un visiem vienlīdzīgu auto numuru piešķiršanas kārtību.
Publikācija:ibizness.lv