Senāts nesenā spriedumā sniedzis atbildi uz būtisku mantojuma tiesību jautājumu: vai sludinājums “Latvijas Vēstnesī” aizstāj individuālu paziņojumu zināmam mantiniekam? Atbilde ir noliedzoša. Rakstā analizējam sprieduma atziņas, to saistību ar 2025.gadā spēkā stājušos mantojuma tiesību reformu un praktiskās sekas – kā pieteikties mantojumam un ko darīt, ja termiņš ir nokavēts.

Lietas būtība un Senāta spriedums

Kāzuss. Tēvs nomirst. Dēls par to neuzzina. Mantojuma lieta pie notāra tiek pabeigta, un visu mantojumu iegūst pārdzīvojusī laulātā. Tikai pēc vairākiem gadiem dēls uzzina ne vien par tēva nāvi, bet arī par to, ka termiņš pieteikties mantojumam jau sen beidzies. Vai ar to pietiek, lai uzskatītu, ka viņš savas tiesības ir zaudējis?

Tieši šāds kāzuss nonāca līdz Senātam – turklāt divas reizes, katrreiz Senātam atceļot zemākas instances tiesas spriedumu. Mantojuma atstājēja dēls (pirmās šķiras mantinieks) par tēva nāvi uzzināja vairāk nekā divus gadus par vēlu, kad mantojuma lieta jau bija pabeigta un pārdzīvojusī laulātā apstiprināta kā vienīgā mantiniece. Individuālu paziņojumu par mantojuma lietas ierosināšanu dēlam zvērināts notārs nebija sūtījis. Vienīgais “uzaicinājums” jeb informācija par ierosināto lietu bija publikācija “Latvijas Vēstnesī”. Dēls cēla prasību tiesā pret pārdzīvojošu laulāto, argumentējot, ka dēls kā zināmais mantinieks nav ticis aicināts izteikt gribu pieņemt tēva mantojumu.

Uzaicinājuma sludinājums oficiālajā izdevumā ir domāts nezināmiem mantiniekiem, savukārt, zināmiem mantiniekiem par mantojuma atklāšanos ir jāpaziņo rakstveidā un individuāli

Izskatot šo kāzusu, Senāts 2026.gada 29.janvāra spriedumā lietā SKC-101/2026 atgādina jau iepriekš judikatūrā nostiprināto atziņu, ka uzaicinājuma sludinājums oficiālajā izdevumā ir domāts nezināmiem mantiniekiem, savukārt, zināmiem mantiniekiem par mantojuma atklāšanos ir jāpaziņo rakstveidā un individuāli, neatkarīgi no sludinājuma publicēšanas. Zināmos mantiniekus savā mantošanas iesniegumā uzrāda persona, kura ierosina pie notāra mantojuma lietu, un neatkarīgi no sludinājuma publicēšanas “Latvijas Vēstnesī” notārs paziņo par mantojuma izsludināšanu un sludinājuma saturu šiem zināmajiem mantiniekiem.

Senāts akcentēja, ka Ministru kabineta noteikumu Nr.618 “Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu” 77.punkts (redakcijā, kas bija spēkā mantojuma lietas vešanas laikā) formulēts kā imperatīva tiesību norma, kas notāram uzliek pienākumu par mantojuma atklāšanās sludinājuma saturu rakstveidā paziņot zināmajām mantojuma lietā ieinteresētajām personām. Rīcības brīvība šajā ziņā amatpersonai nav paredzēta.

No tā izriet būtisks secinājums: ja notāra rīcība neatbilst normatīvā akta priekšrakstiem, tā nevar radīt negatīvas tiesiskās sekas zināmajam mantiniekam, aizskarot viņa tiesības uz mantojumu. Proti, lietā tika nodibināts, ka pārdzīvojusī laulātā bija informējusi notāru, ka mantojuma atstājējam ir dēls (norādot, ka kontaktinformācija nav zināma) un arī apmaksāja izdevumus par ieskatīšanos iedzīvotāju reģistrā, lai iegūtu datus par šo personu, tostarp viņa dzīvesvietu, taču pretēji normatīvo aktu prasībām notārs neizpildīja pienākumu rakstveidā informēt minēto personu par mantojuma atklāšanos un sludinājuma saturu.

Ja notāra rīcība neatbilst normatīvā akta priekšrakstiem, tā nevar radīt negatīvas tiesiskās sekas zināmajam mantiniekam, aizskarot viņa tiesības uz mantojumu

Ievērojot minēto, Senāts spriedumā uzsvēra, ka paziņošanas faktam par mantojuma atklāšanos un sludinājuma saturu ir būtiska nozīme, lai sludinājumā norādīto termiņu atzītu par prekluzīvu zināmajam mantiniekam. Ja šāda paziņojuma nav, sludinājumā noteiktais termiņš zināmajam mantiniekam, kurš nezina par mantojuma atklāšanos, nav prekluzīvs. Šādā gadījumā (neesot uzaicinājumam) ir piemērojams Civillikuma (CL) 693.panta 3.daļā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2025.gada 1.janvārim) noteiktais termiņš, kas paredz, ka griba pieņemt mantojumu jāizsaka gada laikā no ziņu par to, ka mantojums atklājies, saņemšanas brīža.

Kā pieņemt mantojumu saskaņā ar jauno regulējumu

Būtiski, ka Senāta spriedums lietā SKC-101/2026 attiecas uz mantojuma tiesību regulējumu, kas bija spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim, t.i., pirms tā sauktās mantojuma tiesību reformas. Kā zināms, 2025.gada 1.janvārī spēkā stājās būtiski grozījumi CL mantojuma tiesību daļā.

Jaunais regulējums ievieš virkni jauninājumu. Tostarp ar reformu precizēts CL 691.pants, kas nosaka, ka gribu pieņemt mantojumu var izsacīt noteikti – iesniedzot mantošanas iesniegumu notāram, vai arī klusējot – ar tādu darbību, kuru attiecīgajos apstākļos var iztulkot vienīgi tā, ka zināma persona atzīst sevi par mantinieku. Tomēr, saskaņā ar CL 693.pantu, ja mantojuma lieta ir uzsākta pie notāra un mantinieki ir uzaicināti, ar klusēšanu vairs nepietiek, t.i., arī mantiniekam, kurš jau iepriekš bija pieņēmis mantojumu klusējot, sava griba termiņā ir jāpaziņo notāram. Proti, mantojumu var pieņemt arī klusējot (piemēram, caur faktisko valdījumu), bet, ja cits mantinieks vai ieinteresētā persona, piemēram, mantojuma atstājēja kreditors, pēc tam uzsāk mantojuma lietu, mantiniekiem, kas agrāk pieņēmis mantojumu klusējot, ir jāpārtrauc klusēšana un sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā jāpiesaka savas tiesības zvērinātam notāram.

Ar grozījumiem likumā noteikti konkrēti pienākumi, kas notāram veicami katrā mantojuma lietā neatkarīgi no tā vai un kādi zināmie mantinieki norādīti mantošanas iesniegumā, ar kuru mantojuma lieta ierosināta

Arī Notariāta likums būtiski grozīts, tostarp likuma 259.1panta 2.punkts uzliek notāriem par pienākumu ieskatīties fizisko personu reģistrā un noskaidrot mirušā tuvākos radiniekus/mantiniekus līdz trešajai šķirai ieskaitot, kā arī pārdzīvojušo laulāto. Norma uzliek par pienākumu notāram informēt minētās personas par mantojuma izsludināšanu.

Tas nozīmē, ka ar grozījumiem likumā noteikti konkrēti pienākumi, kas notāram veicami katrā mantojuma lietā neatkarīgi no tā vai un kādi zināmie mantinieki norādīti mantošanas iesniegumā, ar kuru mantojuma lieta ierosināta.

Vienlaikus, ja sludinājumā noteiktajā termiņā mantinieks nepiesakās, viņa mantinieka tiesības tiek dzēstas. No šī likumdevējs gan ir paredzējis arī izņēmumu, CL 693.panta 2.daļā nosakot, ka minētais neattiecas uz mantiniekiem, kas nezināja vai nevarēja zināt, ka mantojuma atklāšanās ir bijusi izsludināta.

Likumprojekta anotācijā paskaidrots, ka tiesību zaudēšana neattieksies uz mantiniekiem, kas klusēšanu nav pārtraukuši labā ticībā, un ka šādos gadījumos viņi savas tiesības varēs aizstāvēt ar mantojuma prasību. Jāņem vērā, ka jēdziens “nezināja vai nevarēja zināt” apzināti normā atstāts kā ģenerālklauzula, kuru tiesai vai tiesnesim būs jāpiepilda ar konkrētu saturu katrā konkrētā lietā, ņemot vērā tās apstākļus.

Publiskajā telpā uzmanība vērsta uz situācijām, kurās ir ārvalsts elements, piemēram, mirušajam ir vairāki bērni, kas dzīvojuši arī ārpus Latvijas un par kuriem ziņas Iedzīvotāju reģistra datos notāram nav bijušas pieejamas. Tādējādi, ja mantinieki, kas atrodas Latvijā, ar viņiem nesazinās, tad bērni, kas atrodas ārpus Latvijas par mantojuma atklāšanos var uzzināt novēloti. Tādā gadījumā viņi var apsvērt vēršanos tiesā, lūdzot atzīt sevi par mantiniekiem, kaut arī sludinājumā noteiktais termiņš nokavēts, argumentējot, kādēļ viņi nezināja vai nevarēja zināt par mantojuma atklāšanās izsludināšanu.

Vienlaikus, ja sludinājumā noteiktajā termiņā mantinieks nepiesakās, viņa mantinieka tiesības tiek dzēstas

Līdz ar to secināms – ja mantojuma lietās, kas ierosinātas atbilstoši iepriekšējam, līdz 2024.gada 31.decembrim spēkā esošajam regulējumam, zināmais mantinieks nav pieteicies sludinājumā norādītajā termiņā, jo notārs nav izsūtījis viņam individuālu paziņojumu, sludinājuma termiņš viņam nav prekluzīvs. Šādā gadījumā ir piemērojams CL 693.panta 3.daļā noteiktais gada termiņš mantojuma pieņemšanai, ko skaita no mantojuma atklāšanās brīža, ja mantojums atrodas viņa faktiskā valdījumā, vai pretējā gadījumā – no ziņu saņemšanas brīža, ka mantojums atklājies. No 2025.gada 1.janvāra spēkā esošajā regulējumā CL 693.panta 2.daļa paredz, ka tiesību dzēšana neattiecas uz mantiniekiem, kas nezināja vai nevarēja zināt, ka mantojuma atklāšanās ir bijusi izsludināta. Abos gadījumos mantiniekam jāvēršas tiesā ar mantojuma prasību.

Mantinieka tiesību aizsardzība

Senāta spriedums lietā SKC-101/2026 atgādina šķietami pašsaprotamu, bet praksē īpaši nozīmīgu principu: mantinieka tiesību zaudējumu nevar balstīt vienīgi uz formālu sludinājuma publicēšanu “Latvijas Vēstnesī”, ja zināmajam mantiniekam nav nodrošināta reāla iespēja uzzināt par mantojuma atklāšanos un noteiktajā kārtībā izteikt gribu mantojumu pieņemt.

CL 693.panta 2.daļā ietvertā ģenerālklauzula “nezināja vai nevarēja zināt” nodrošina mantiniekiem juridisku mehānismu kā aizsargāt savas tiesības arī pēc sludinājumā noteiktā termiņa notecēšanas

Tieši tādēļ arī pēc 2025.gadā spēkā stājušās mantojuma tiesību reformas Senāta paustās atziņas nezaudē aktualitāti. Jaunais regulējums ir padarījis notāra pienākumus skaidrākus un plašākus, tomēr tas nav atcēlis pamatjautājumu par pienācīgu mantinieku informēšanu. Gluži pretēji – jaunajā regulējumā ietverts ne tikai notāra pienākums noskaidrot un informēt mantiniekus līdz trešajai šķirai, bet arī CL 693.panta 2.daļā ietvertā ģenerālklauzula “nezināja vai nevarēja zināt” nodrošina mantiniekiem juridisku mehānismu kā aizsargāt savas tiesības arī pēc sludinājumā noteiktā termiņa notecēšanas.

Savukārt tiesu uzdevums, piepildot jēdziena “nezināja vai nevarēja zināt” saturu, katrā konkrētajā gadījumā būs vērtēt lietas apstākļus un meklēt līdzsvaru starp mantojuma lietas ātru noregulējumu un mantinieku tiesību efektīvu aizsardzību.

Publikācija: itiesibas.lv