Jaunais Imigrācijas likums: ko sagaidīt darba devējiem, investoriem un termiņuzturēšanās atļauju turētājiem

Š.g. 11. jūnijā Saeimā trešajā lasījumā tika skatīts un tika pieņemts jaunais Imigrācijas likums. Šis likums ievērojami mainīs visu Latvijā nostiprināto termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas sistēmu. Pārkārtojumi paredzēti arī investīciju termiņuzturēšanās atļauju programmās. Jauni nosacījumi arī darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem un mazkvalificēto profesiju darbinieku uzaicinātājiem.

Nekustamā īpašuma un banku subordinēto saistību programmas vairs nav iekļautas jaunajā uzturēšanās atļauju izsniegšanas pamatu sarakstā

Spēkā esošais Imigrācijas likums paredz termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanas iespēju, iegādājoties noteiktas vērtības nekustamo īpašumu Latvijā, kā arī uz pakārtoto saistību ar Latvijas kredītiestādi pamata.

Jaunā likuma termiņuzturēšanās atļauju pamatu sarakstā šīs termiņuzturēšanās atļauju programmas vairs nav iekļautas. Pieteikumi, kuri iesniegti un pieņemti izskatīšanā līdz jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim, tiks izskatīti saskaņā ar šī brīža regulējumu.

Vienlaikus abu grupu investoriem, kuriem šobrīd jau ir termiņuzturēšanās atļaujas uz šī pamata, būs iespējams turpināt uzturēties Latvijā. Esošās termiņuzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz to reģistrācijas termiņam. Šiem investoriem, lai turpināt Latvijā uzturēties saistībā ar to pašu pamatu, ID kartes derīguma termiņa laikā būs jāiesniedz PMLP pieteikums termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai uz 5 gadiem, kā to paredz jaunā likuma pārejas noteikumu 10. punkts.

Jauns investīciju termiņuzturēšanās atļaujas pamats – ieguldījums valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekā

Jaunais likums paredzēs jaunu investīciju termiņuzturēšanās atļaujas pamatu: termiņuzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem varēs pieprasīt ārzemnieks, kurš noslēdz līgumu un veic vismaz 150 000 euro ieguldījumu ne mazāk kā uz pieciem gadiem valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekā, kā arī samaksā 10 000 eiro valsts budžetā. Atļauja būs spēkā, ja fonda pārvaldnieks apliecinās, ka ieguldījuma līgums nav izbeigts un ieguldījuma atlikums nav mazāks par 150 000 eiro.

Jaunā programma bija tā brīža vēl Saeimas deputāta A.Kulberga ierosinājums. Lai gan šīs investīciju termiņuzturēšanās atļaujas programmas pamati jaunajā likumā ir ielikti, tomēr pati programma vēl tikai taps, kas nozīmē, ka būs jāseko līdzi tās izveidei un ieviešanai.

Kapitālsabiedrības ieguldījuma termiņuzturēšanās atļaujas programma saglabājas

Lai gan lielākā daļa investīciju termiņuzturēšanās atļauju programmu ir jau izbeigtas vai ar jauno likumu tiks izbeigtas, tomēr kapitālsabiedrības pamatkapitālā balstītā investīciju termiņuzturēšanās atļaujas programma tiks saglabāta. Saglabāsies divi galvenie ieguldījuma līmeņi: 50 000 eiro ieguldījums mazākā kapitālsabiedrībā un 100 000 eiro ieguldījums lielākā kapitālsabiedrībā vai kapitālsabiedrībā kopā ar meitas komersantiem. Saglabāsies arī 10 000 eiro maksājums valsts budžetā pirmreizējas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.

Galvenā atšķirība būs termiņā. Turpmāk šo termiņuzturēšanās atļauju varēs pieprasīt uz laiku līdz diviem gadiem, uz kādu tad arī tiks izsniegta ID karte. Nodokļu samaksas kritērijs, kas kapitālsabiedrībai jāizpilda, lai ārzemnieka-investora termiņuzturēšanās atļauju varētu pieprasīt atkārtoti, netiks mainīts un saglabāsies esošajā līmenī.

Atteikšanās no termiņuzturēšanās atļauju reģistrēšanas

Praksē viena no būtiskākajām izmaiņām ir esošā termiņuzturēšanās atļauju modeļa izbeigšana, kur uzturēšanās tiesības varēja tikt piešķirtas uz ilgāku kopējo periodu (vairumā gadījumu līdz 5 gadiem),  bet ID karte tika izsniegta uz vienu gadu, nosakot ikgadēju termiņuzturēšanās atļaujas reģistrāciju jaunas ID kartes saņemšanai. Turpmākais modelis paredzēs, ka termiņuzturēšanās atļaujas tiks pieprasītas uz konkrētu termiņu, kas sakritīs ar izsniedzamās ID kartes derīguma termiņu. Daži piemēri iezīmēti tabulā zemāk.

Stingrāki noteikumi darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem (darbinieku iznomātājiem)

Jaunais likums paredzēs, ka ielūguma vai izsaukuma apstiprināšanu atteikts, ja ārzemnieku nodarbinātības nolūkā uzaicinās darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs, kurš ir neaktīvs nodokļu maksātājs, dibināts pēdējo sešu mēnešu laikā vai kuram VID reitingu sistēmas ietvaros konstatēti pārkāpumi nodokļu saistību izpildē.

Tas nozīmē, ka jaundibinātiem vai saimnieciski neaktīviem pakalpojumu sniedzējiem uzaicināt ārzemniekus strādāt Latvijā ar vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju, nebūs iespējams. Tāpat pakalpojumu sniedzējiem, kas vēlēsies uzaicināt ārzemniekus, būs īpaši jāseko līdzi, lai nerastos pārkāpumi nodokļu saistību izpildē.

Jauni ierobežojumi mazkvalificētu profesiju gadījumā

Līdzīgi ierobežojumi paredzēti arī gadījumos, kad ārzemnieks tiek uzaicināts nodarbinātībai kādā no Profesiju klasifikatora 9. pamatgrupas profesijām. Ja uzaicinātājs ir neaktīvs nodokļu maksātājs, dibināts pēdējo sešu mēnešu laikā vai tam VID konstatējis nodokļu saistību izpildes pārkāpumus, ielūguma vai izsaukuma apstiprināšanu atteiks.

Uzturēšanās atļauju pieteikumu izskatīšanas termiņi kļūs prognozējamāki

Turpmāk, ja objektīvu iemeslu dēļ uzturēšanās atļaujas dokumentu izskatīšanas termiņu nav iespējams ievērot, PMLP varēs to pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz četriem mēnešiem no dokumentu saņemšanas dienas; šis pagarinātais termiņš nebūs pagarināms vēlreiz.

Tas ir būtiski, jo līdzšinējā praksē lietu izskatīšana dažās kategorijās, īpaši investoru un papildus pārbaudāmo valstu pilsoņu gadījumos, varēja ievērojami ieilgt – līdz par vienam gadam.