Jaunais Imigrācijas likums varētu sarežģīt ārvalstu darbinieku piesaisti un radīt papildu izaicinājumus nozarēm, kuras jau šobrīd saskaras ar kvalificēta darbaspēka trūkumu, bažījas uzņēmēji

Pērn Latvijā nodarbināti vairāk nekā 86 tūkstoši cilvēku, no kuriem 26,6 tūkstoši bija ārvalstu pilsoņi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Stingrākas prasības

Jaunais Imigrācijas likums paredz vairākas izmaiņas, norāda Ģirts Laviņš, COBALT jaunākais jurists. “Pirmkārt, tiks mainīta līdzšinējā termiņuzturēšanās atļauju sistēma. Pašlaik uzturēšanās tiesības nodarbinātības gadījumā var tikt piešķirtas uz laiku līdz pieciem gadiem, paredzot to ikgadēju reģistrēšanu. Jaunajā modelī šī pieeja tiks aizstāta ar termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu. Papildus tam lielāka uzmanība tiks pievērsta arī termiņu ievērošanai. Ja līdzšinējā kārtībā nokavēta ikgadējā termiņuzturēšanās atļaujas reģistrēšana automātiski nenozīmēja uzturēšanās tiesību zaudēšanu, tad jaunajā sistēmā kavēšanās var radīt situāciju, ka ārzemnieka uzturēšanās atļaujas termiņš izbeidzas. Tādēļ darba devējiem būs rūpīgāk jāseko līdzi darbinieku uzturēšanās atļauju termiņiem,” skaidro Ģ. Laviņš, uzsverot, ka vēl viena praktiski nozīmīga izmaiņa būs dokumentu valodas prasības.

“Ārzemniekiem, kuri atkārtoti pieprasa termiņuzturēšanās atļauju, dokumenti būs jāiesniedz latviešu valodā. Vēl tiks noteikti arī stingrāki ierobežojumi darba vīzu un termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanā, ja trešo valstu pilsoņus nodarbinātībai uzaicina darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji. Atļauju atteiks, ja pakalpojumu sniedzējs būs neaktīvs nodokļu maksātājs, dibināts pēdējo sešu mēnešu laikā vai tam būs konstatēti nodokļu pārkāpumi. Pēdējais un, iespējams, būtiskākais jaunums ir tas, ka ārzemniekiem tiesības uz nodarbinātību un attiecīgi vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju piešķirs tikai tad, ja darbam būs nepieciešams uzturēties Latvijā. Tāpēc darba devējiem būs rūpīgi jāizvērtē darba līgumos noteiktais par attālināto darbu un darbinieku nosūtīšanu strādāt uz citām valstīm,” skaidro Ģ. Laviņš, atgādinot, ka jaunais Imigrācijas likums tika pieņemts šī gada jūnijā. Lai gan Valsts prezidents Likumu ir atgriezis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, šobrīd nav publiski pieejamas informācijas, kas liecinātu par plānotām būtiskām izmaiņām tajā paredzētajā darba devējiem saistošajā regulējumā par ārzemnieku uzaicināšanu nodarbinātībai Latvijā.

Lasīt plašāk par jauno Imigrācijas likumu un  ko sagaidīt darba devējiem, investoriem un termiņuzturēšanās atļauju turētājiem.

Publikācija: Dienas Bizness.