Kāpēc nepieciešama reforma?

Šobrīd ES publisko iepirkumu pamatnoteikumi ir sadalīti trīs direktīvās. Komisija piedāvā tās aizstāt ar vienu tieši piemērojamu regulu.

Komisijas ieskatā pašreizējā sistēmā ir vairākas problēmas:

  • Noteikumi ir sarežģīti un ne vienmēr pietiekami elastīgi;
  • Konkurence iepirkumos ir samazinājusies;
  • Mazo un vidējo uzņēmumu un pārrobežu dalība joprojām ir ierobežota;
  • Pārāk daudz iepirkumu joprojām tiek izšķirti galvenokārt pēc cenas;
  • Vides, sociālie un inovāciju kritēriji iepirkumos tiek izmantoti salīdzinoši maz;
  • E-iepirkumu sistēmas ES nav savstarpēji savietojamas.

Uz kādiem iepirkumiem jaunā regula attiektos?

  • Jauno Regulu piemēros iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena bez PVN sasniedz:
  • 140 000 EUR – preču un pakalpojumu iepirkumiem, ko veic iestādes;
  • 216 000 EUR – preču un pakalpojumu iepirkumiem, ko veic citi pasūtītāji;
  • 432 000 EUR – preču un pakalpojumu iepirkumiem, ko veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji;
  • 750 000 EUR – sociālo, veselības un izglītības pakalpojumu iepirkumiem;
  • 5 404 000 EUR – būvdarbu iepirkumiem un koncesijām.

Iepirkumi zem šiem sliekšņiem pamatā paliktu dalībvalstu nacionālā regulējuma ziņā. Praktiski tas nozīmētu, ka tiem arī turpmāk piemērotu nacionālos iepirkumu noteikumus atbilstoši šo likumu piemērošanas jomām.

Mazāk procedūru un vairāk elastības

Priekšlikums būtiski vienkāršotu arī iepirkuma procedūru sistēmu, paredzot divas galvenās procedūras:

  • atklāto procedūru – jebkurš ieinteresētais uzņēmums var uzreiz iesniegt piedāvājumu konkrētajā iepirkumā;
  • dinamisko procedūru – iepirkums norisinātos vairākos posmos: vispirms pasūtītājs atlasītu prasībām atbilstošus kandidātus un pēc tam aicinātu tos iesniegt piedāvājumus.

Abās pasūtītājs varētu izvēlēties, vai vispār izmantot atlases kritērijus un vai vest sarunas ar pretendentiem. Arī tirgus konsultācijas pirms iepirkuma tiktu skaidrāk regulētas un veicinātas – pasūtītājs varētu pirms iepirkuma konsultēties ar tirgus dalībniekiem, lai labāk izprastu tirgū pieejamos risinājumus un sagatavotu iepirkuma prasības.

Ko tas nozīmē praksē?

Sarunas no salīdzinoši ierobežoti izmantojama instrumenta kļūs par daudz plašāk izmantojamu iepirkuma procesa daļu.

Sarunās nevarēs mainīt izslēgšanas pamatus, atlases vai piedāvājumu vērtēšanas kritērijus vai būtiski mainīt pašu iepirkuma priekšmetu.

Lielāks uzsvars uz kvalitāti, ne tikai cenu

Priekšlikums paredz, ka līgumu parasti piešķir, izmantojot labākās cenas un kvalitātes attiecību.

Kvalitātes kritērijiem būtu jāveido vismaz:

  • 30 % no kopējā vērtējuma;
  • 50 % darbietilpīgu līgumu gadījumā.

Vērtējumā varētu ņemt vērā arī, piemēram, vides un sociālos apsvērumus, inovācijas, drošību, piegāžu noturību, iesaistīto speciālistu kvalifikāciju vai pēcpārdošanas atbalstu.

Pasūtītājs varētu atkāpties no šī minimuma, ja kvalitāti iespējams nodrošināt ar tehniskajām specifikācijām, līguma izpildes noteikumiem vai šo instrumentu kombināciju.

Publiskais iepirkums kā instruments plašākiem mērķiem

Priekšlikums paredz plašāk integrēt vides, sociālos un inovāciju apsvērumus, īpašu uzmanību pievēršot:

  • Zaļam iepirkumam – aprites ekonomika, energoefektivitāte, pārstrādāti un atjaunoti materiāli un iespēja noteikt obligātas prasības konkrētām produktu grupām.
  • Sociāli atbildīgam iepirkumam – darba apstākļi, sociālā iekļaušana, piekļūstamība, prasmju attīstība, dzimumu līdztiesība un cilvēktiesības piegādes ķēdēs.
  • Inovāciju iepirkumam – pasūtītājs var formulēt risināmo problēmu, nevis iepriekš noteikt gatavu tehnisko risinājumu.

Mazāk šķēršļu uzņēmumiem

Lai vienkāršotu pieeju iepirkumiem, īpaši MVU, piedāvāts ierobežot kvalifikācijas prasības, kas nepamatoti izslēdz potenciālos piegādātājus, piemēram:

  • Iepriekšēju pieredzi tieši publiskajos līgumos nevarētu prasīt bez īpaša pamatojuma;
  • Tiktu ierobežotas pārmērīgas apgrozījuma prasības;
  • Veicināta līguma sadalīšana daļās, lai uzņēmums varētu pieteikties tikai uz to daļu, kuru tas spēj izpildīt, nevis uz visu līgumu kopumā.

Eiropas izcelsmei lielāka nozīme iepirkumos

Priekšlikums paredz instrumentus, ar kuriem pasūtītājs noteiktos gadījumos varētu:

  • ierobežot trešo valstu piegādātāju dalību;
  • prasīt noteiktu ES vai ar ES starptautiskajām saistībām aptvertu preču vai pakalpojumu izcelsmi;
  • dot šādiem piedāvājumiem priekšrocības vērtēšanā.

Atsevišķos gadījumos pasūtītājs pat varētu noraidīt piedāvājumu, ja ES vai ar ES starptautiskajām saistībām aptvertas izcelsmes preču, pakalpojumu vai būvdarbu vērtība piedāvājumā būtu mazāka par 50 % no piedāvājuma kopējās paredzamās vērtības.

Kāpēc?

Komisija to saista ar piegāžu drošību un vēlmi mazināt risku, ka ES ir pārāk atkarīga no ierobežota trešo valstu piegādātāju loka, īpaši kritiski svarīgu preču un tehnoloģiju jomā.

Vienota digitālā vide

Komisija neplāno aizstāt valstu e-iepirkumu sistēmas ar vienu kopīgu platformu. Tā vietā iecerēts tās savstarpēji savienot, lai informācija un dokumenti varētu tikt izmantoti pāri valstu robežām.

Viens no galvenajiem principiem būtu “iesniedz vienreiz” – uzņēmumam nebūtu atkārtoti jāiesniedz informācija, kuru pasūtītājs var pārbaudīt elektroniski.

Piemēram, noteiktus datus par nodokļiem, sociālās apdrošināšanas saistībām, maksātnespēju vai izslēgšanas pamatiem varētu pārbaudīt automātiski.

No priekšlikuma līdz jaunajam regulējumam

Šobrīd jaunā publisko iepirkumu regula vēl ir tikai priekšlikums. Par tās galīgo redakciju būs jāvienojas Eiropas Parlamentam un Padomei, tāpēc likumdošanas procesā atsevišķi risinājumi vēl var mainīties.

Lai gan galīgais regulas saturs vēl var mainīties, priekšlikums jau iezīmē reformas galvenos virzienus – vienotāki noteikumi, elastīgākas procedūras, mazāks administratīvais slogs un lielāks uzsvars uz kvalitāti, drošību un citiem stratēģiskiem mērķiem.