COBALT Iepirkumu kompass ir ikmēneša pārskats par nozīmīgākajiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumiem un tiesu spriedumiem publisko iepirkumu jomā, kas palīdz pasūtītājiem un piegādātājiem savlaicīgi izprast publisko iepirkumu regulējuma un prakses attīstību Latvijā. Šajā apskatā apkopoti būtiskākie IUB lēmumi un tiesu spriedumi publiskajos iepirkumos 2026. gada martā.
Punkti bez pamatojuma – vai ar to pietiek?
IUB 25.02.2026. lēmums Nr. 1.2./26-46
IUB lēmumā vērtēta situācija, kur pasūtītājs pretendentam izsniedza tikai vērtējuma kopsavilkuma tabulu ar piešķirtajiem punktiem, nesniedzot to pamatojumu.
IUB secināja, ka ar to nepietiek.
Likums prasa informēt pretendentus ne tikai par piešķirtajiem punktiem, bet arī par izraudzītā piedāvājuma nosacītajām priekšrocībām. Tas nozīmē, ka jāsniedz arī skaidrojums, kāpēc konkrētais vērtējums ir piešķirts, lai pretendents varētu secināt, vai piedāvājumu vērtēšanas procesā ir tikušas ievērotas tā subjektīvās tiesības.
Punktu skaits ir rezultāts, nevis pamatojums.
IUB arī uzsvēra, ka katram individuālajam komisijas locekļa vērtējumam jābūt balstītam uz objektīviem apsvērumiem, un visiem locekļiem jāpiemēro vienota vērtēšanas metodikas izpratne, nosacījumus vienādi attiecinot uz katru vērtējamo piedāvājumu.
Veca piedāvājuma veidlapa maksā dalību konkursā
IUB 02.03.2026. lēmums Nr. 4-1.2/26-48
Lēmumā vērtēta situācija, kur pasūtītājs iepirkuma gaitā grozīja finanšu un tehniskā piedāvājuma veidlapas, paplašinot prasības – bija jānorāda ne tikai piegādes, bet arī uzlādes staciju uzstādīšanas izmaksas un jāapstiprina šo darbu veikšana.
Pretendents iesniedza piedāvājumu, izmantojot vecās veidlapas, kur šī informācija nebija prasīta. Pasūtītājs piedāvājumu noraidīja kā neatbilstošu. Pretendents argumentēja, ka piedāvājums noraidīts nepamatoti, jo saskaņā ar nolikumu piedāvājuma iesniegšana ietver Pretendenta piekrišanu visām nolikuma prasībām.
IUB atzina, ka pretendents ir noraidīts pamatoti.
Piedāvājumam jābūt izteiktam tieši tādā apjomā un detalizācijā, kādu prasa aktuālie iepirkuma dokumenti.
Ja informācija piedāvājumā vispār nav ietverta, to vairs nevar “izskaidrot” pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa. Pretendents nevar aizvietot konkrētu, veidlapās prasītu informāciju ar vispārīgu deklarāciju, ka tas piekrīt visiem nolikuma nosacījumiem.
Ko tas nozīmē praksē?
Ir būtiski sekot līdzi nolikuma izmaiņām – piedāvājums jāaizpilda atbilstoši aktuālajām veidlapām.
Vispārīga piekrišana nolikuma prasībām neaizstāj konkrētu piedāvājuma saturu.
Kas ir “ražotājs” publiskajā iepirkumā?
IUB 23.03.2026. lēmums Nr. 4-1.2/26-71
Lēmumā vērtēts, kā ir interpretēt nolikumā lietotu jēdzienu “mēbeļu ražotājs”.
Pretendents sevi norādīja kā ražotāju, taču pasūtītājs piedāvājumu noraidīja, uzskatot, ka ražotājs ir tikai uzņēmums, kas pats fiziski pārveido izejmateriālus gatavā produktā. Pretendents savukārt organizēja ražošanu, koordinēja procesu un nodrošināja piegādi un uzstādīšanu, bet neveica fizisku apstrādi.
IUB šādai šaurai interpretācijai nepiekrita.
Ja nolikumā nav definēts konkrēts jēdziens, to nevar interpretēt tā, ka tiek ieviesti papildu kvalifikācijas kritēriji.
IUB atzina, ka jēdziens “ražotājs” nav reducējams tikai uz uzņēmumu, kas pats fiziski apstrādā izejmateriālus un izgatavo produktu. Par ražotāju var tikt uzskatīts arī uzņēmums, kas organizē ražošanas procesu, koordinē iesaistītos izpildītājus, veic mēbeļu uzstādīšanu un uzņemas atbildību par gala produkta atbilstību prasībām, kvalitāti un nodošanu pasūtītājam.
IUB atsaucās uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratni, kur ražotājs nav tikai fiziskais izgatavotājs, bet arī persona, kas uzstājas tirgū kā produkta radītājs un uzņemas par to atbildību. Līdz ar to ražošanas funkcija var izpausties gan kā fiziska izgatavošana, gan kā procesa organizēšana un gala rezultāta nodrošināšana.
Ko tas nozīmē praksē?
Pasūtītājs vērtēšanas stadijā nav tiesīgs sašaurināt nolikumā ietvertu jēdzienu.
Jēdzieni interpretējami atbilstoši to vispārpieņemtajai nozīmei un, ja iespējams, ņemot vērā citos normatīvajos aktos ietvertās definīcijas.
Kad nolikums saka vienu, bet EIS – ko citu
Administratīvās rajona tiesas 04.03.2026. spriedums lietā Nr. A420132125
Spriedumā vērtēta situācija, kur nolikumā piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija noteikts plkst. 11:00, bet EIS – plkst. 10:00.
Pretendents paļāvās uz nolikumā norādīto laiku un nepaguva iesniegt piedāvājumu, jo EIS sistēma pēc plkst. 10:00 to vairs nepieņēma.
Tiesa secināja, ka pretrunu gadījumā priekšroka dodama EIS norādītajai informācijai.
Elektroniskie dokumenti ir daļa no iepirkuma dokumentācijas, un, ņemot vērā iepirkumu digitalizācijas principu, tai piešķirama prioritāte. Turklāt EIS informācija ir publiski pieejama un aptver plašāku potenciālo pretendentu loku.
Tiesa nekonstatēja nepamatotu konkurences ierobežojumu vai tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, jo pretendents pats nebija pievērsis pietiekamu uzmanību EIS norādītajam termiņam.
Ko tas nozīmē praksē?
Ar nolikuma izpēti vien nepietiek – pretendentiem rūpīgi jāpārbauda arī EIS un citās publikācijās ietvertā informācija.
Pretrunu gadījumā priekšroka var tikt dota EIS norādītajam.
Vai var paļauties uz citā iepirkumā sniegtiem skaidrojumiem?
Senāta 10.03.2026. spriedums lietā SKA-85/2026 (A420173323)
Senāts šajā lietā vērtēja, vai nolikuma interpretācijā var ņemt vērā citā iepirkumā sniegtus pasūtītāja skaidrojumus.
Strīds radās par pakalpojuma uzsākšanas termiņu. Nolikums paredzēja, ka konkrēts termiņš tiks noteikts līguma slēgšanas brīdī, vienlaikus nosakot, ka bez pretendenta piekrišanas tas nevar būt īsāks par 13 mēnešiem.
Pieteicēji atsaucās uz citu konkursu ar identisku formulējumu, kur tas pats pasūtītājs, atbildot uz pretendentu jautājumiem, skaidroja, ka 13 mēneši ir maksimālais termiņš. Pieteicēji uzskatīja, ka arī šajā iepirkumā 13 mēneši bija jāsaprot kā maksimālais termiņš un noslēgtie līgumi ar garākiem pakalpojumu uzsākšanas termiņiem ir atzīstami par spēkā neesošiem.
Senāts vispārīgi piekrita, ka vienādi formulētu nolikuma punktu atšķirīga interpretācija dažādos iepirkumos ir slikta prakse un var radīt neskaidrības.
Tomēr Senāts uzsvēra, ka nolikuma interpretācijā izšķirošais ir nolikuma teksts. Konkrētajā gadījumā strīdus nolikuma punkts bija pietiekami skaidrs un nepārprotams.
Ja nolikuma formulējums ir skaidrs, tam ir prioritāte pār citos iepirkumos sniegtiem skaidrojumiem. Katrs nolikums ir patstāvīgs dokuments, un cita iepirkuma dokumentācija nav izmantojama interpretācijā, ja vien uz to nav tiešas atsauces vai nepastāv citi īpaši apstākļi.
Ko tas nozīmē praksē?
Ja nolikuma teksts ir skaidrs un nepārprotams, paļaušanās uz citā iepirkumā sniegtu skaidrojumu, kas nonāk ar to pretrunā, ir riskanta.
Šādos gadījumos, ja rodas šaubas, ieteicams arī jaunā konkursa laikā vērsties pie pasūtītāja ar lūgumu sniegt skaidrojumu.
