Uzņēmumiem attīstoties, nereti tiek pieņemts lēmums atsvaidzināt zīmolu, modernizējot logo vai citus vizuālās identitātes elementus. Bieži vien uzņēmuma nosaukums vai vārdiskais elements tiek saglabāts, taču būtiski mainās tā grafiskais noformējums. Šādās situācijās rodas praktisks jautājums – vai esošā preču zīmes reģistrācija aizsargā arī jauno zīmola versiju, vai tomēr ir nepieciešama jauna reģistrācija?

Uz ko attiecas preču zīmes aizsardzība

Preču zīmes reģistrācija piešķir tās īpašniekam izņēmuma tiesības uz konkrēto reģistrācijai pieteikto apzīmējumu attiecīgajā jurisdikcijā. Tiesību īpašnieks var aizliegt citām personām izmantot identiskas vai sajaucami līdzīgas zīmes attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm un pakalpojumiem, ko aptver konkrētās preču zīmes reģistrācija.

Aizsardzība tiek piešķirta tieši tādam apzīmējumam, kāds ir reģistrēts. Pieteikumā ir jānorāda konkrēts preču zīmes vizuālais atveidojums, kuru īpašnieks vēlas aizsargāt. Tādēļ gadījumos, kad uzņēmums būtiski maina logo grafisko dizainu, agrākā reģistrācija automātiski neattiecas uz jauno zīmola versiju.

Taču esošā preču zīmes reģistrācija var noderēt jaunā zīmola aizsardzībā, īpaši tad, ja ir saglabāts iepriekšējais vārdiskais elements. Ja šis elements ir atšķirtspējīgs un dominējošs, tas var palīdzēt pierādīt sajaucamu līdzību ar trešo personu izmantotajiem apzīmējumiem. Tomēr strīdā par preču zīmes pārkāpumu galvenais atskaites punkts vienmēr būs tieši reģistrētā zīme.

Ja jaunā zīmola versija netiek reģistrēta, var rasties strīds par to, vai šī konkrētā versija vispār ir aizsargājama un kāds ir tās aizsardzības apjoms. Jo lielākas ir atšķirības starp agrāk reģistrēto un jauno apzīmējumu, jo lielāks risks, ka iepriekšējā reģistrācija nebūs pietiekams pamats jaunā zīmola aizsardzībai.

Gadījumos, kad tiek mainīti logo grafiskie elementi, bet saglabāts vārdiskais elements, juridiski drošākais risinājums ir jauno apzīmējuma versiju pieteikt reģistrācijai kā atsevišķu preču zīmi.

Jaunā logo atšķirtspēja

Likums paredz preču zīmes aizsardzību tikai tādiem apzīmējumiem, kam piemīt atšķirtspēja. Tas nozīmē, ka tiem jāspēj pildīt preču zīmes galveno funkciju – ļaut patērētājiem atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no cita uzņēmuma piedāvājuma.

Strīdā par preču zīmes pārkāpumu galvenais atskaites punkts vienmēr būs tieši reģistrētā zīme

Preču zīme netiks aizsargāta, ja tā sastāv vienīgi no aprakstošiem vai atšķirtspēju nesaturošiem elementiem. Piemēram, vārds “piens” vai gotiņas attēls uz piena produktu iepakojuma pats par sevi nav atšķirtspējīgs. Tāpat arī vārds “banāni” un banāna attēls attiecībā uz šiem augļiem parasti nevar būt aizsargāts kā preču zīme. Šādi apzīmējumi jāatstāj brīvi pieejami visiem tirgus dalībniekiem savu preču vai pakalpojumu raksturošanai. Būtu netaisnīgi vienam uzņēmumam piešķirt monopoltiesības uz šādu elementu lietošanu.

Tomēr atšķirtspēju ir iespējams iegūt arī lietošanas rezultātā. Ja apzīmējums tiek izmantots tirgū ilgstoši un konsekventi, patērētāji ar laiku to sāk saistīt ar konkrētu uzņēmumu. Šādā gadījumā arī sākotnēji neatšķirtspējīgs apzīmējums var kļūt aizsargājams. Taču šāda aizsardzība visdrīzāk neattieksies uz jaunu vai grozītu preču zīmes versiju.

Tādēļ pirms zīmola atsvaidzināšanas ir svarīgi izvērtēt, vai jaunajā versijā nav zaudēti tie elementi, kas iepriekš nodrošināja zīmes atšķirtspēju. Ja jaunā versija sastāvēs galvenokārt no aprakstošiem elementiem, tās reģistrācija var būt apgrūtināta vai pat neiespējama.

Plaši pazīstamas preču zīmes

Atsevišķos gadījumos uzņēmuma preču zīme var iegūt plaši pazīstamas preču zīmes statusu. Par plaši pazīstamu uzskata tādu zīmi, kuru attiecīgajā tirgū atpazīst būtiska konkrētās patērētāju grupas daļa.

Šādām preču zīmēm tiek piešķirta plašāka aizsardzība nekā parastām preču zīmēm. To īpašnieki var iebilst ne tikai pret sajaucami līdzīgu apzīmējumu izmantošanu identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, bet arī pret tādu apzīmējumu lietošanu, kas izmanto plaši pazīstamās zīmes reputāciju vai tai kaitē, pat ja attiecīgās preces vai pakalpojumi nav savstarpēji līdzīgi.

Tomēr plaši pazīstamas preču zīmes statuss nav pašsaprotams – tas ir jāpierāda ar konkrētiem faktiem un pierādījumiem par zīmes atpazīstamību, lietošanas ilgumu, tirgus daļu, reklāmas apjomu un citiem apstākļiem. Turklāt pat tad, ja sākotnējā preču zīme ir plaši pazīstama, tas nenozīmē, ka jebkura tās modificētā versija automātiski iegūst tādu pašu aizsardzību. Jaunais logo variants pats par sevi var nebūt ieguvis pietiekamu atpazīstamību, tāpēc tā aizsardzības apjoms var būt ierobežotāks.

Nereģistrētas preču zīmes aizsardzība

Tiesisko aizsardzību noteiktos gadījumos var baudīt arī nereģistrētas preču zīmes. Tomēr šīs aizsardzības panākšana ir ievērojami sarežģītāka, jo tā balstās uz faktiskās lietošanas pierādīšanu. Piemēram, nereģistrētas preču zīmes lietotājs var iebilst pret vēlākas preču zīmes reģistrāciju, ja spēj pierādīt, ka attiecīgais apzīmējums Latvijā ticis godprātīgi lietots pietiekami ilgi un pietiekamā apjomā, lai patērētāji to asociētu ar konkrēto uzņēmumu.

Tomēr šādu tiesību aizsardzība parasti ir laikietilpīgāka un dārgāka, jo ir nepieciešams vākt un iesniegt apjomīgus pierādījumus par zīmes lietošanu, atpazīstamību un reputāciju. Turklāt uz šādu aizsardzību visdrīzāk nevar pretendēt tāda zīmola versija, kas tikai nupat ieviesta un sākta izmantot.

Ja uzņēmums vēlas saglabāt skaidru, efektīvu un viegli pierādāmu tiesību aizsardzību, drošākais risinājums ir savlaicīgi izvērtēt apzīmējuma atšķirtspēju un nepieciešamības gadījumā pieteikt jaunā zīmola grafisko identitāti kā atsevišķu preču zīmi. Šāda pieeja samazina juridiskos riskus un nodrošina lielāku pārliecību par zīmola aizsardzību nākotnē.

Publikācija: ifinanses.lv