Augstāks ne vienmēr nozīmē labāks, galvenais kopā

Autores:

Kristīne Rāviņa, COBALT
Līga Horsta, Colliers Baltics Ilgtspējas pakalpojumi

Kā uzņēmumiem sasniegt dubulto Taksonomijas un BREEAM atbilstību juridiski un praksē

ES Taksonomijas regula[1] ir kļuvusi par vienu no būtiskākajiem instrumentiem ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, īpaši būvniecības un nekustamo īpašumu nozarē. Taksonomija ir detalizēta klasifikācijas sistēma, kas nosaka vides ziņā ilgtspējīgas darbības. Viens no sistēmas mērķiem ir virzīt kapitāla plūsmu projektiem, kas reāli palīdz sasniegt ES klimata un vides mērķus. Svarīgi, ka Taksonomija nepārtraukti attīstās un nepieciešamības gadījumā tā tiek papildināta ar prasībām, atrunām un nosacījumiem.

Būvniecības nozare šajā sistēmā ir īpaši būtiska, jo ēku un infrastruktūras dzīves ciklā veidojas ne tikai ievērojams resursu patēriņš, bet arī CO₂ emisijas. Top 3 nozares, kurās 2023. gadā bija vislielākā Taksonomijai atbilstīgā apgrozījuma proporcija, bija  ražošana (36 %), elektroenerģijas piegāde (33 %) un būvniecība (9 %).[2]

Paralēli Taksonomijai tirgū pastāv arī brīvprātīgi ilgtspējas standarti. Viens no zināmākajiem ir BREEAM (Building Research Establishment Environmental Assessment Method). Baltijā BREEAM sertifikācija kļūst arvien populārāka, un daudzi uzņēmumi to izmanto kā “zaļās ēkas” kvalitātes zīmi. Tomēr BREEAM nav identisks Taksonomijas regulējumam. Šajā rakstā sniegsim praktiskus ieteikumus uzņēmumiem, kā nodrošināt dubulto atbilstību gan BREEAM brīvprātīgajam standartam, gan Taksonomijas juridiskajām prasībām.

Kas juridiski ir “Taksonomijai atbilstīgs”?

Taksonomijas regulā izklāstīti seši vides mērķi – tie ir visas sistēmas pamatā:

1. klimata pārmaiņu mazināšana;
2. pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3. ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība;
4. pāreja uz aprites ekonomiku;
5. piesārņojuma novēršana un kontrole;
6. bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Vides ziņā ilgtspējīga saimnieciskā darbība atbilst četriem Taksonomijas regulā noteiktajiem kumulatīviem kritērijiem:

1. tā būtiski sekmē vienu vai vairākus no minētajiem vides mērķiem (SC jeb substantial contribution);
2. tā nerada būtisku kaitējumu nevienam no vides mērķiem (DNSH jeb do no significant harm);
3. tā tiek veikta, ievērojot minimuma aizsargpasākumus; un
4. tā atbilst Eiropas Komisijas izveidotajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Ja šie kritēriji izpildās, tad darbību vai pasākumu juridiski drīkst uzskatīt par “Taksonomijai atbilstīgu”. Taksonomija paredz detalizētus tehniskos kritērijus dažādām ar būvniecības nozari saistītām darbībām: jaunu ēku būvniecībai, nojaukšanai, renovācijai, iegādei, betona izmantošanai civilajā inženierijā u.tml.[3]

Praksē lielākie sarežģījumi rodas ar tehnisko kritēriju ievērošanu. Piemēram, ja salīdzinoši vieglāk ir izpildīt prasību, ka vismaz 70 % būvniecībā radīto ne–bīstamo atkritumu tiek nodoti atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei,[4] tad daudz lielākus sarežģījumus rada DNSH kritērija izpilde attiecībā uz ķīmisko vielu izmantošanu. DNSH skar galvenokārt būvniecības atkritumu apsaimniekošanas prasības, trokšņu, putekļu un piesārņojuma emisijas būvniecības laikā, augsnes piesārņojuma izpēti u.tml. Ilustratīvs piemērs: uzņēmumam, kas veic ēkas renovāciju, jāpierāda, ka šajā procesā netiek izmantoti vai radīti vairāki simti ķīmisko vielu, kas uzskaitītas vismaz piecu dažādu ES regulu pielikumos.[5]

Taksonomijas vienkāršošana ar 2025. gadu

Pēc pāris pirmajiem atskaites gadiem uzņēmumi norādīja, ka Taksonomijas tehniskie kritēriji ir pārmērīgi sarežģīti. Tieši DNSH kritēriju sasniegt ir visgrūtāk dažādu ķīmisko vielu klātbūtnes dēļ. Tas arī ir biežākais iemesls, kādēļ kādu darbību nevar uzskatīt par Taksonomijai atbilstīgu.

Komisijas 2025. gada jūlija deleģētā regula[6] paredz vienkāršot prasības un mazināt administratīvo slogu. Svarīgākie sagaidāmie uzlabojumi būvniecības nozarei:

• Vienkāršoti informācijas atklāšanas noteikumi – uzņēmumiem būs jāuzrāda tikai būtiskākie Taksonomijai atbilstīgie KPI. Jaunais 10 % de minimis slieksnis ļaus koncentrēties tikai uz tām darbībām, kas veido būtisku daļu no ieņēmumiem, kapitālieguldījumiem vai darbības izdevumiem;
• DNSH kritēriju precizēšana – tiks samazināts sarežģīto tehnisko kritēriju skaits.

Plānots, ka šīs izmaiņas padarīs Taksonomijas atskaiti pieejamāku un mazāk birokrātisku.

Kāds sakars Taksonomijai un BREEAM?

BREEAM ir pasaulē populārākā ilgtspējas sertifikācijas sistēma – jau kopš 1990. gada ar to sertificēti vairāk nekā miljons ēku visā pasaulē. Tā aptver visu ēkas dzīves ciklu – no projektēšanas līdz ekspluatācijai un atjaunošanai – un kalpo kā datu avots un darbību izpildes kopums, ja portfeļa īpašnieki vēlas demonstrēt atbilstību vai tiekties uz noteiktajiem ESG mērķiem.

Jāpiebilst, ka Rīgā jaunuzceltas vai pilnībā renovētas ēkas, kurām piešķirts BREEAM International New Construction, BREEAM Refurbishment and Fit-Out, LEED BD +C vai DGNB sertifikāts ar vismaz 55 % vērtējumu var pretendēt uz nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 50 % apmērā 10 gadu garumā.[7]

BREEAM aktīvi iesaistās Taksonomijas attīstībā, sadarbojoties ar regulatoriem un finanšu institūcijām. Tas ļauj izmantot BREEAM kritērijus un atskaites kā pamatu, lai pierādītu atbilstību Taksonomijas prasībām un vienlaikus iegūtu piekļuvi zaļajam finansējumam.

Vai BREEAM atbilstība nozīmē Taksonomijas atbilstību?

Jā, ja tāds ir uzstādījums. Kopš 2024. gada BRE Global ir ieviesis iespēju ēkas sertificēšanā iegūt arī EU Taxonomy Alignment apliecinājumu visplatītākajām BREEAM shēmām: In-Use, Refurbishment & Fit-Out, New Construction. Apliecinājumi ļauj sertificētiem projektiem parādīt, cik lielā mērā tie izpilda SC un DNSH kritērijus.

Šajā saitē var redzēt vienkāršotu tehnisko prasību interpretāciju Taksonomijas un BREEAM dubultajai atbilstībai vispopulārākajām BREEAM sertifikācijas shēmām (International New Construction, Refurbishment un In-Use).

Iegūts BREEAM sertifikāts pats par sevi vēl nenozīmē pilnu Taksonomijas atbilstību. Piemēram, ēka ar Outstanding līmeni var nebūt Taksonomijai atbilstīga, ja nav izstrādāts klimata risku pārvaldības plāns vai nav dokumentēti DNSH kritēriji, piemēram, ķīmisko vielu ierobežojumi. Turpretī var būt, ka Very Good sertifikācijas līmeņa ēka ir Taksonomijai atbilstīga. Par to var pārliecināties tikai konkrētais BREEAM vērtētājs (Assessor). Tieši tādēļ BRE izstrādātie Taksonomijas atskaišu moduļi ir būtiski – tie sasaista konkrētus BREEAM kredītus ar Taksonomijas prasībām.

Tātad pat ja ēka ir saņēmusi BREEAM sertifikātu, tas var neaptvert visus Taksonomijas aspektus, īpaši DNSH un ziņošanas prasības. Tas nozīmē, ka, piemēram, pilns dzīves cikla novērtējums (LCA), BREEAM sertifikācija Excellent vai Outstanding līmenī un A klases energoefektivitāte var būt labs pamats Taksonomijas atbilstībai, taču tikai tad, ja tiek veikta pilna atbilstības analīze un nodrošināta dokumentācija visos Taksonomijas aspektos.

Daži būtiskākie BREEAM un Taksonomijas saskares punkti izcelti zemāk:

Sausais atlikums

Dubultā BREEAM un Taksonomijas atbilstība nav tikai “ķeksītis” juridiskajā dokumentācijā – tā ir stratēģiska nepieciešamība, kas ietekmē uzņēmuma konkurētspēju, piekļuvi finansējumam un reputāciju. Lai nodrošinātu pilnīgu dubulto atbilstību, uzņēmumiem jau projekta sākumposmā ieteicams definēt atbilstības prasības un veikt juridiski–tehnisko izvērtējumu (due diligence) sadarbībā ar neatkarīgiem ekspertiem. Tas var palīdzēt sistēmiski integrēt Taksonomijas kritērijus būvniecības un citos līgumos, kā arī projektu vadības dokumentācijā.

Tiem, kas būvniecībā pirmie nodrošinās dubulto atbilstību gan BREEAM, gan Taksonomijai, būs priekšrocība investoru un pasūtītāju acīs, kā arī iespēja saņemt 50 % nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi Rīgā. Šī ir iespēja izcelties kā nozares līderim ilgtspējīgā būvniecībā.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai.

[2] Sk. Komisijas deleģēto regulu par Taksonomijas vienkāršošanu, 2. lpp.: https://webgate.ec.europa.eu/regdel/#/delegatedActs/2859

[3] Sk. Taksonomijas kompasu būvniecībai un nekustamā īpašuma aktivitātēm: https://ec.europa.eu/sustainable-finance-taxonomy/sectors/sector/21/view

[4] To prasa arī MK noteikumi Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi”

[5] Sk., piemēram, Annex C: Generic criteria for DNSH to pollution prevention and control regarding use and presence of chemicals: https://ec.europa.eu/sustainable-finance-taxonomy/assets/documents/CCM%20Appendix%20C.pdf

[6] https://webgate.ec.europa.eu/regdel/#/delegatedActs/2859

[7] Sk. Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošo noteikumu Nr. 109 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā” 3.29. punktu.