COBALT Iepirkumu kompass ir ikmēneša pārskats par nozīmīgākajiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumiem un tiesu spriedumiem publisko iepirkumu jomā, kas palīdz pasūtītājiem un piegādātājiem savlaicīgi izprast publisko iepirkumu regulējuma un prakses attīstību Latvijā. Šajā apskatā apkopoti būtiskākie IUB lēmumi un tiesu spriedumi publiskajos iepirkumos 2026. gada februārī.

Kam uzticēties – nolikumam vai pielikumā pievienotajai pieredzes formai?

IUB 19.02.2026. lēmums Nr.4-1.2/26-38

IUB vērtēja situāciju, kur konkursa nolikums prasīja pieredzi zīdītāju izpētē projektā, kas saistīts ar pētniecību vai zinātni zīdītāju sugu grupā.

Pretendents savu pieredzi apliecināja ar sikspārņu pētniecības projektu.

Pasūtītājs to noraidīja – iepirkuma priekšmets bija lāču monitorings, un nolikuma pielikumā esošajā pieredzes formā bija norāde par pieredzi iepirkuma priekšmetam līdzīga līguma izpildē. Pasūtītāja ieskatā sikspārņu pētniecība nav līdzvērtīga lāču monitoringam.

IUB atgādināja, ka nolikuma interpretācijai jābalstās tā tekstā. Prasību nevar paplašināt ārpus tās vārdiskā tvēruma. Ja pretendenta un pasūtītāja izpratne atšķiras, izšķiroša ir tā interpretācija, kādu pretendenti objektīvi varēja saprast kā pasūtītāja gribu.

Konkrētajā gadījumā pielikumā pievienotā pieredzes forma bija tikai apliecinājuma dokuments, nevis patstāvīga papildu kvalifikācijas prasība. Turklāt pašā formā bija norādīts, ka pieredzes aprakstam jāatbilst nolikumā noteiktajām prasībām. Līdz ar to pretendentiem objektīvi nebija pamata secināt, ka ar pielikuma formā ietverto vispārīgo piezīmi par “līdzīgu līgumu” pieredzes prasība ir sašaurināta līdz konkrētam zīdītāju veidam, izslēdzot citus.

Ko tas nozīmē praksē?

  • Kvalifikācijas prasības nosaka nolikumā.
  • Papildu nosacījumus nevar “ielasīt” no vispārīgas piezīmes nolikuma pielikumā pievienotā pieredzes formā.
  • Ja prasība formulēta plaši, tās sašaurināšana vērtēšanas posmā var novest pie vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpuma.

Vai divas dienas ir pietiekams termiņš, lai pierādītu atbilstību?

IUB 13.02.2026. lēmums Nr. 4-1.2/26-36

Situācija, kur pasūtītājs lūdz pretendentam 2 dienu laikā iesniegt skaidrojumu ar ražotāja apliecinājumu vai citiem dokumentiem, kas pierāda, ka iekārtā tiek izmantots mākslīgais intelekts atbilstoši tehniskajai specifikācijai.

Pretendents termiņā iesniedza skaidrojumu, galvenokārt atsaucoties uz jau piedāvājumā ietverto informāciju, pievienoja ražotāja vēstuli angļu valodā un norādīja – ja nepieciešams, var sniegt papildu skaidrojumu, taču tam būtu vajadzīgs ilgāks termiņš.

Izvērtējot sniegto skaidrojumu, pasūtītājs secināja, ka piedāvājums nav atbilstošs tehniskās specifikācijas prasībām, un izslēdza pretendentu.

Pretendents savā sūdzībā apgalvoja, ka 2 dienu termiņš bijis nesamērīgi īss un komisijai vajadzēja prasīt papildu skaidrojumus.

IUB noraidīja pretendenta iebildumus.

Ja pretendents uzskata termiņu par nesamērīgu, iebildumi jāizsaka nekavējoties, lūdzot tā pagarinājumu. Ja tas nav darīts, argumenti par termiņa nepietiekamību rezultātu apstrīdēšanas stadijā tiek vērtēti kritiski. Turklāt konkrētajā gadījumā pretendents savai vēstulei bija pievienojis arī ražotāja skaidrojumu, tādēļ 2 dienu termiņš tika atzīts par pietiekamu.

IUB arī uzsvēra – pasūtītājam nav pienākuma atkārtoti pieprasīt informāciju, ja pretendents jau ir sniedzis skaidrojumu, kas neapliecina atbilstību. Pasūtītājam nav jāuzmin, vai pretendenta rīcībā varētu būt vēl kādi dokumenti, un nav jāsūta pieprasījumi tik ilgi, kamēr tiek saņemta nepieciešamā informācija.

Ko tas nozīmē praksē?

  • Ja termiņš ir par īsu – reaģē uzreiz un lūdz pagarinājumu.
  • Skaidrojums nav “dialoga sākums”, bet iespēja paskaidrot piedāvājumā ietverto informāciju un pamatot atbilstību.
  • Pierādīšanas pienākums gulstas uz pretendentu. Pasūtītājam nav pienākuma atkārtoti prasīt informāciju un pretendenta vietā izdomāt, kas vēl būtu jāiesniedz.

Balstīšanās uz apakšuzņēmēja pieredzi: izšķirošs ir saturs, nevis procentuālā iesaiste

IUB 2026.02.09. lēmums Nr. 4-1.2/26-27

IUB vērtēja IKT pakalpojumu konkursu, kur uzvarētājs kvalifikācijas prasību izpildei balstījās uz apakšuzņēmēja pieredzi. Vienlaikus piedāvājumā bija norādīts, ka apakšuzņēmējs līguma izpildē piedalīsies tikai 5% apmērā, sniedzot vispārīgus IT pakalpojumus.

Konkurents iesniedza sūdzību, norādot, ka šāda dalība esot formāla un neatbilst Publisko iepirkumu likuma 46. panta ceturtajai daļai, jo persona, uz kuras spējām balstās, faktiski neveiks tos darbus, kuru izpildei pieredze tiek prasīta.

IUB vērtēja ne tikai procentuālo dalību, bet to, vai ar pieredzi saistītās kompetences faktiski tiks izmantotas līguma izpildē.

No piedāvājuma izrietēja, ka pieredzes projektos iesaistītie speciālisti ir piedāvāti arī konkrētā līguma izpildei. Apakšuzņēmēja apliecinājums apstiprināja, ka uzvarētāja komanda faktiski veidota no attiecīgā apakšuzņēmēja vadošajiem speciālistiem. Arī pasūtītājs bija secinājis, ka uzvarētājs ir pārņēmis apakšuzņēmēja komandu, kas nodrošinājusi pieredzes projektus.

IUB uzsvēra – IKT pakalpojumos būtiskais resurss ir speciālistu kompetence. Ja tie paši speciālisti, kuru pieredze izmantota kvalifikācijai, faktiski piedalās līguma izpildē, tad tiek nodrošināta arī attiecīgās pieredzes nodošana.

Tādēļ IUB atzina, ka kvalifikācijas prasības ir izpildītas.

Ko no tā ņemt vērā?

  • Jomās, kur izšķiroša nozīme ir tieši personāla pieredzei, apakšuzņēmēja iesaistes procentuālais apjoms pats par sevi var nebūt noteicošs, ja pretendents faktiski nodrošina attiecīgās komandas dalību līguma izpildē. Ja kvalifikācijai izmantotie speciālisti tiek iekļauti pretendenta komandā un reāli piedalās pakalpojuma sniegšanā, likuma prasība ir ievērota.
  • Tomēr jāatceras – šāda pieeja nav universāla. Formāla balstīšanās uz citu personu spējām bez reālas iesaistes rada būtisku pārkāpuma risku.

 

Zaudētā iespēja publiskajā iepirkumā kā patstāvīga atlīdzinājuma kategorija

Senāta 02.02.2026. lēmums lietā SKA-287/2026 (A420340016)

Senāts nošķir divas atlīdzinājuma kategorijas publisko iepirkumu kontekstā – negūtā peļņa un zaudētā iespēja.

Negūtā peļņa attiecas uz situāciju, kurā tiek prasīta kompensācija par konkrētā iepirkuma līguma zaudēšanu. Tas nozīmē – pretendents pierāda, ka tieši viņš būtu ieguvis līgumu.

Savukārt zaudētā iespēja ir kas cits. Tā attiecas uz zaudēto iespēju noslēgt līgumu – pat ja nav iespējams droši pierādīt, ka pretendents uzvarētu.

Senāts uzsver: iespēja nevar būt tikai hipotētiska, tai ir jābūt reālai, ar augstu varbūtību, ka tā rezultētos peļņā. Tieši varbūtības faktors nošķir zaudēto iespēju no negūtās peļņas.

Ko tas nozīmē praksē?

  • Nepamatoti izslēgts pretendents var prasīt atlīdzinājumu arī tad, ja nav iespējams pierādīt, ka viņš noteikti būtu uzvarējis. Pietiek ar reālu un nopietnu iespēju noslēgt līgumu.
  • Atlīdzinājums šādos gadījumos balstās uz uzvaras varbūtības novērtējumu, nevis uz droši pierādāmu peļņu.

Galvenais izaicinājums

  • Sarežģītākais ir atlīdzinājuma apmēra noteikšana.
  • Jānovērtē, cik liela bija pretendenta reālā iespēja uzvarēt – jo lielāka varbūtība, jo lielāks iespējamais atlīdzinājums.