Ik gadu turpina pieaugt to ieguldītāju skaits, kas vēlas investēt obligācijās, saņemot paredzamu peļņu nākotnē. Obligācijām parasti ir fiksēti vai mainīgi procentu ienākumi un noteikts termiņš, kad obligāciju emitents tās atpērk, līdz ar to ieguldītāji paļaujas uz plānotajiem ienākumiem un obligāciju dzēšanu noteiktā brīdī.
No juridiskā skatupunkta jāņem vērā – jo lielāks ienesīgums, jo attiecīgi augstāks risks. Kam tieši jāpievērš uzmanība, pērkot obligācijas, skaidro zvērināts advokāts Krišjānis Bušs.
Obligācijas un riski
Obligācijas ir pārvedami parāda vērtspapīri, ko emitē pats uzņēmums (emitents) un kas ir tirgojami biržā. Obligāciju emisiju uzņēmumi veic saskaņā ar obligāciju piedāvājuma dokumentu vai prospektu, kurā norāda būtisko informāciju par uzņēmumu, kā arī nosaka obligāciju parametrus – termiņu, kupona likmi, pirmstermiņa dzēšanas nosacījumus, finanšu nosacījumus un citas apņemšanās.
Pērkot obligācijas, ieguldītāju galvenais mērķis ir nopelnīt. Vienlaikus ieguldītājam var būt arī citi mērķi, piemēram, atbalstīt konkrētu uzņēmumu, veicināt vietējā kapitāla tirgus attīstību, īstenot konkrētu ieguldījumu stratēģiju, u.c. Tādējādi bieži ieguldītāju izvēle investēt vērtspapīros ir balsta tieši procentu likmē un uzņēmuma zīmolā.
Ja ienesīgums ir augsts, tam parasti ir juridiski vai komerciāli iemesli, kas var atspoguļoties ar uzņēmumu saistītajos riskos. Šādā gadījumā ieguldītājam ir jāvērtē, vai un kādā apmērā obligāciju juridiskajā dokumentācijā ir paredzēti risku mazinoši faktori.
Nozīmīgi riski cita starpā ir pietiekamas naudas plūsmas un obligāciju refinansēšanas risks (vai emitentam būs nepieciešamie naudas līdzekļi, lai atpirktu obligācijas, vai arī atpirkšanai būs nepieciešams papildu aizņēmums), likviditātes risks (vai obligācijas varēs izdevīgi pārdot otrreizējā tirgū) un ar emitenta grupu saistītie riski (kur atrodas būtiskie aktīvi; kur grupas struktūrā atrodas pats emitents; kam pieder nodrošinājums, u.tml.).
Vienlaikus ir jāvērtē emitenta spēja izpildīt obligāciju noteikumos paredzētās apņemšanās un finanšu nosacījumus, kuru pārkāpumu gadījumā var iestāties saistību neizpildes gadījums un emitentam rasties pienākums pirms termiņa atpirkt obligācijas.
Nodrošinājums
Obligācijas var būt gan nodrošinātas, gan nenodrošinātas. Tāpat emitenta grupas sabiedrības var izsniegt korporatīvo garantiju (galvojumu), ar kuru uzņemas pienākumu izpildīt emitenta maksājumu saistības gadījumā, ja emitents tās nepilda. Nodrošinājuma vai galvojuma esamība ir nozīmīgs risku mazinošs faktors, ieguldot augsta ienesīguma obligācijās, tomēr tas pats par sevi negarantē pilnīgu ieguldītāju aizsardzību.
Ja obligācijas ir nodrošinātas, ieguldītājiem, pirmkārt, ir jāvērtē nodrošinājuma sastāvs. Piemēram, obligācijas var būt nodrošinātas ar emitenta kapitāla daļu vai visas mantas komercķīlu, vai hipotēku, kas nodibināta uz emitentam piederošu nekustamo īpašumu. Šādos gadījumos ieguldītājiem ir jāizprot, kāda ir nodrošinājuma vērtība, un kādā veidā un apmērā nodrošinājums tiks izlietots, lai segtu emitenta maksājuma saistības pret ieguldītājiem.
Tāpat ir jāvērtē, kas nodrošinātu obligāciju gadījumā ir ķīlas ņēmējs un kā praktiski tiek paziņots saistību neizpildes gadījums un uzsākta nodrošinājuma realizācija. Ķīlas ņēmējs var būt nodrošinājuma aģents (collateral agent), uz kuras vārda tiek reģistrēti nodrošinājumi un kas rīkojas visu ieguldītāju interesēs. Vienlaikus ir iespējams, ka paralēli nodrošinājuma aģentam tiek iecelts arī obligacionāru pārstāvis (trustee), kas ir pilnvarots pārstāvēt obligacionārus visos ar obligācijām saistītos jautājumos. Ja obligacionāru pārstāvis ir iecelts, tieši pārstāvis obligacionāru interesēs veic sarežģītos tehniskos uzdevumus, tostarp paziņo par saistību neizpildes gadījumiem un pieprasa nodrošinājuma aģentam realizēt nodrošinājumu. Savukārt, ja pārstāvis nav iecelts, obligacionāru vairākumam pašiem ir jāspēj īstenot savas tiesības.
Līdz ar to, ieguldot obligācijās, papildus procentu likmei un uzņēmuma atpazīstamībai ir ieteicams rūpīgi iepazīties arī ar obligāciju noteikumiem. Tā ieguldītāji var izprast, kādi riski izriet no obligāciju ienesīguma, un kādas var būt to sekas.
Kapitāla tirgus aktualitātes tiks analizētas un apspriestas lielākajā Baltijas kapitāla tirgus konferencē Baltic Capital Markets Conference 2026. gada 5. novembrī. Vairāk par konferenci.
Raksts: db.lv
